Dusu saldā miegā, te pēkšņi mani pamodina, raustot aiz pleca, un dzirdu:
"Kas tas par kaķi???"
Paskatos, nu, sēž vīram uz vēdera mūsu Triāde. Saku: "Nemodoni taču mani augšā ar tādiem stulbiem jokiem!"
Šis: "Bet kas tas par svešu kaķi???" Un sāk glaudīt.
Saprotu, ka tie nav nekādi joki, šams galīgi jocīgs palicis. Saku: "Paskaties taču uz kaķi un mēģini pamosties!"
Šams vēl arvien runā, kas tas par svešu kaķi atnācis, un tik glauda un mīļo. Pēkšņi paskatās uz mani ar tukšu skatienu, atkal uz kaķi...
"Man likās, ka mēs esam Jēkabpilī..."
Jēga tāda - pēdējā laikā bieži nakšņojam jaunajās mājās, kur, dabiski, kaķu vēl nav, jo mēs tur vēl nedzīvojam, bet braucam remontēt un dārzu kopt pa nedēļas nogalēm. Vīram likās, ka mēs esam tur, un tur, dabiski, kaķim istabā nav jābūt. Viņam ir licies, ka kaut kāds svešs kaķis nez kā ir iekļuvis istabā un sēž viņam virsū. Viņam tas ir licies tīri jauki, tāpēc sācis kaķi glaudīt, bet mani modināja, jo īsti normāli tas tomēr nav atrast uz sevis sēžam pilnīgi svešu kaķi.
Pēc tam abi skaļi smējāmies, ka vīrs nepazīst savu paša Triksīti.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}