Sēžot mājās un gaidot ziņas, kas jauns par uz klīniku aizvestu kaķīti nāk prātā visādi vājprāti. Sākot ar to, ka labāk, lai Visums taču beidzot aiziet bojā, tad man nebūs tā jāmokās ar šito visu, līdz vecām, ļoti idiotiskām bērnības atmiņām.
Kaut kur laikā no 3-5 gadiem nopietni domāju - kāpēc pirdiens smird citādāk kā kakas? Man likās, ka tas ir vienkārši gaiss, kas smird tāpēc, ka gājis garām visam zarnu saturam. Nespēju saprast, kāpēc smakas tomēr tik radikāli atšķiras. Mani tas ļoti nomocīja un es tiešām aizdomājos, ka varbūt pirdiens tomēr nav tīrs gaiss, kas tur iesprucis elpojot, bet man bija kauns kādam prasīt, kā tad tur īsti ir.
Tās bērnības pārdomas par ķermeni laikam visiem ir bijušas dīvainas.