Ir dirsā, ir. Šodienas sarunas vēl vairāk to padziļināja, pēc tam atkal uzlaboja noskaņojumu.
Turpinās jau turpinās tā dzīve, kur paliks.
Uz JP tomēr svētdien, vai varbūt vēl kā citādāk jāizdomā... Nevar vēl saprast.
Ja tikai man nebūtu tik ļoti žēl... Gribētu būt vienaldzīgāka. Nedaudz, bet tomēr.
Taču šobrīd ir tāda interesanta sajūta, ka jā, tas viss notiek, un tas, kas notiek, ir sūdu bedre, taču manī ir radusies kaut kāda ilgtermiņa sajūta. Es tomēr laikam jau redzu kaut kādu apvārsni, pie kā tā milzu dirsa beidzas, pāri kādam dibenvaigam tur tālu izskatās, ka ir pavasaris pienācis.
Ievas zied.