Nu nevaru es nekad izšķirties mierīgi un smuki. Vienmēr beigās man līdz galam sabojājas priekšstats.
Ja es ko nevaru ciest, tad tie ir dzērāju meli un dīkšana pēc naudas ar visādiem nereāli pretīgiem, baltiem diegiem šūtiem attaisnojumiem. Man no tā nāk vēmiens, man liekas, ka tas ir pats nožēlojamākais, kas vispār tiek darīts. Gan jau tas nav, bet manās emocijās tas rada tik dziļu pretīgumu, ka nevaru saglabāt ne vismazākās cieņas paliekas.
Lai aprakts un nobērēts viss, kas bijis, līdz galam un bez atlikuma.