Thu, Apr. 30th, 2015, 02:57 pm
Grābēji

Nesen saskāros ar vienu grābstītāju, raustītāju un vispār nepieklājīgu cilvēku ar ļoti sliktām manierēm. Diemžēl es ar tādiem jau agrāk esmu saskārusies un man tas nebija pārsteigums.
Pasākumā, kur man pēc brīža bija jāvada sadziedāšanās, bija klusuma pauze, un viena sieviete jautāja, kurš vēlētos ar viņu nodziedāt vienu dziesmu. Man tā dziesma nepatīk, kaut es viņu uzspiestā kārtā zinu, bet es visu dienu nebiju dziedājusi un jutu, ka tā ir laba iespēja iedziedāt balsi. Man tas bija vajadzīgs, tāpēc piekritu.
Un tad... man metās klāt, cieši sagrāba, raustot un stingri turot aiz rokas aizveda līdz skatuvei, sagrāba aiz elkoņa un tā nu mēdz dziedājām. Tiku sagrābta vienkārši dzelžainā tvērienā un trenkta kā mazs, trīsgadīgs bērns, kas niķojas un negrib vākties nost no ielas, kad jau ieslēdzas sarkanā gaisma gājējiem. Tāds un līdzīgs gadījums man liekas vienīgais jēdzīgais attaisnojums šādai rīcībai. Ja tas ir mazs bērns, kam draud briesmas.
Kas tas ir latviešu "aktīvajiem, lustīgajiem pusmūža un vairāk cilvēkiem" par grābstīšanās paradumu? Sieviete no Latviešu Biedrības nama, kaut kā atsita sajūtu, ka viņa vada pasākumus pensionāriem, kas nekur negrib piedalīties, un tad nu viņi tiek aiz rokas brutālu rauti iekšā kaut kādas debilās spēlēs, lai tikai kaut kādas "lustes" notiktu. Noķer un nelaiž vaļā, fiziski.
Man patīk fizisks kontakts ar pazīstamiem, tuviem cilvēkiem, es visus aicinu apskauties, kad satiekas un šķiras, man patīk arī draugiem un draudzenēm pieritināties blakām, bet svešu cilvēku tā raut aiz rokas, pielīmēties, cieši ieķeroties elkonī, tas liekas kaut kas briesmīgs.
Biju tajā kompānijā pirmo reizi, bet nopietni, būtu tas mans pasākums, es būtu izrāvusies un brutāli pateikusi, lai neķerstās, un nebūtu dziedājusi. Es taču pati pieteicos, kāpēc mani jārausta un jānoķer??? Es nesaprotu šādus cilvēkus. Viņi ir it kā aktīvi, smaidīgi, bet iekšā ir kaut kāda nenormāla kontrole un agresija. Nav brīnums, ka man kopš vecmāmiņas laikiem dzirdētā dziesma juka un bruka, jo vajadzēja valdīties, lai nemauktu pa ģīmi. Svešā kompānijā negribēju uzstādīties, bet riebās tā, ka sist gribējās.
Nesaprotu šito latviešu ķerstīšanos, raustīšanos, to, ka skaitās normāli kādu paķert pie elkoņa un kaut kur vilkt un līmēties klāt.
Pretīgi.