Vienkārši vajag ļaut sievietei justies tā, kā viņa jūtas.
Var ieteikt, kā justies labāk, var analizēt viņas jūtas - kāpēc viņa tā jūtas, var uzmundrināt un novērst viņas domas, var darīt visādas gudras lietas, bet tās visas kļūst bezvērtīgas tā priekšā, ko vīrieši un jā, arī dažkārt citas sievietes, kaut retāk, dara.
Ja kāds mēģina ieskaidrot sievietei, ka viņai nav jājūtas tā, kā viņa jūtas, ka viņas emocijas it kā nav pamatotas, ka viņai būtu jājūtas citādi vai visļaunāk - ka viņas emocijas ir stulbas un nepareizas, tas ir pasaules gals. Sievietei viņas emocijas ir ļoti svarīgas. Tās var mainīt un analizēt, protams, bet vīrieši tik bieži jauc šo lietu ar emociju noliegšanu - nu beidz tā justies, tev jājūtas citādāk, jo tā būs loģiskāk.
Sieviete jūtas emocionāli izvarota, ja viņai saka - tā nedrīkst just! Jo viņa jūt tā un viss, un patiesībā tieši tajā dotajā brīdī nekas nespēj to mainīt. Viņa var justies pēc brīža jau citādāk, bet tikai pēc tam, kad vīrietis (vai cita sieviete) ir izrādījuši, ka pieņem to, kā viņa jūtas, kā izejas pozīciju. Tas IR fakts, kā viņa jūtas. Tas ir jāpieņem. Tas ir nemaināms fakts, kuru nedrīkst apšaubīt un noliegt. Pēc tam var kaut ko mēģināt mainīt, bet tas ir jāakceptē un jāpieņem, ka, lai cik neloģiski tas nebūtu, viņa tā jūtas un viņai nevajag nekādus loģiskus iemeslus tā justies.
Šī emociju noliegšana, mēģināšana ieskaidrot, ka tev nav tā jājūtas, tas nogriež normālu komunikāciju, rada aizkaitinātu un aizvainotu sievieti. Ja viņa tā jūtas, tad viņai tā ir jājūtas! Kāpēc vīrieši nespēj pieņemt tādu faktu?
Vienkārši akceptē, pieņem par faktu, pasaki, ka jā, tu tā jūties, un tad var runāt tālāk, kā negatīvās emocijas mainīt. Nevis - tavu emociju nemaz nav, jo tām pēc manas loģikas nebūtu jābūt. Tas ir kā noliegt pašu sievieti - tevis nemaz nav, es patiesībā tevi neredzu, man interesē tikai mans loģiskais prāts un tēls, kādu tas ir radījis.
Tāpēc sieviete saka - viss kārtībā, jo viņa nevēlas atkal un atkal dzirdēt, kā viņa tiek noliegta.