Esmu atsākusi vingrot pēc garas un nepatīkamas slimības, kas man to liedza. Arī pirms tam biju daļēji, lai gan ne pavisam palaidusies vingrošanā, taču tas vēl nevarēja ietekmēt, jo vingroju pamazām un lieku klāt vingrojumus lēni slimības seku un sāpoša ceļgala dēļ.
Un notika tieši tāpat kā pagājušo reizi, kad nolēmu uzlabot savu veselību, jo konkrēti tievēju es tikai pirms kāzām, pārējo daru veselības, ne kilogramu dēļ, bet tas, protams, tāpat ietekmējas. Es esmu atsacījusies no maizes brokastīs un aizstājusi to ar nevārītu auzu pļurekli, es nezinu, kā sauc tādu. Vienkārši ņem auzas, uzlej siltu, bet ne karstu ūdeni, pieliek banānu, čia sēklas, dažreiz arī hurmu, samaļ, un uzreiz ēd, kamēr pārslas nav ieguvušas glumīgumu, kuru es neciešu.
Maizi neēdu gandrīz nemaz arī citā laikā, izņemot pāris rupjmaizes šķēles pie zupas. Vingroju vēl arvien minimāli, jo ir grūti atsākt. Našķus nedaudz ierobežoju, bet tikai nedaudz, un citādi visa dzīve kā iepriekš. Un ko neteiksi, šīs pilnīgi minimālās izmaiņas ir mani notievinājušas nedēļas laikā par 4kg. Un tā nav pirmā reize, tieši tāpat notika arī agrāk.
Tā nu es jums saku no visas sirds - maize var būt treknuma avots. Bieži, protams, arī tas, ko liek uz maizes, bet maizīšu ēšana kā tāda ir kaitīga vidukļa apkārtmēram. Auzu putra ir daudz labāka un tādu bez vārīšanas var uztaisīt ļoti ātri, tikpat ātri cik maizītes. Slinkuma dēļ es pat viņu ēdu uzreiz no maļamā konteinera, nav nekāds katliņš jāmazgā, ne bļodiņa, viss viegli un vienkārši.
Es tā bieži neuzbāžos ar padomiem, bet, vēl vienu reizi piedzīvojusi šādu lietu, gribēju padalīties.