Ieraudzīju rakstu ar pretenciozu virsrakstu - desmit briesmīgākie noziegumi metāla vēsturē. Un ar ko tas sākas? Ar to, ka mans dārgais un iemīļotais Kvarforts ir iespēris vienam čalim ar kāju pa krūtīm, viņu aizlidinādams. Nu, ok, nevienam patiesībā nekas liels nenotika, bet tāpat vien it kā nebūtu jauki tomēr spert kādam krūtīs. Taču kāds bija iemesls? Tas čalis brutāli iegrābās viņam olās. Ar dziedātājiem uz skatuves ir tāpat kā ar meitenēm uz ielas. Tas, ka meitenei ir īsi svārki, nenozīmē, ka viņa grib, lai viņu izvaro. Tas, ka dziedātājs ir attaisījis bikšu priekšu nenozīmē, ka viņš uzaicina kādu ķert viņa mantībā. Tā vienkārši ir daļa no šova. Tas nenozīmē, ka kāds drīkst atļauties viņu aiztikt. Skats kārdinošs, protams, sevišķi ja esi pie skatuves un minētā bikšu priekša ir tev acu augstumā, bet, ja nevari novaldīties, tak paej tālāk un skaties no attāluma. Es uzskatu, ka viņam bija pilnīgs pamats aizspert šitādu grābstītāju. Noziegums metāla vēsturē? Phe.
Aitām tika nolaistas asinis un to galvas izmantotas priekšnesumā - nu gan. Aitām nolaiž asinis katru dienu, visa gaļas industrija tad ir jāsoda. Pat ja nebija pēc noteikumiem - tas tiešām ir tāds pieminēšanas vērts, drausms noziegums? Tas, ka pašnāvību izdarījuša grupas biedra līķis tiek fotografēts nevis uzreiz par to ziņots - un kuram no tā sliktāk palika? Visai neskaidras izdarības ar mentāli slimiem cilvēkiem, lai ierakstītu viņu kliedzienus - nevienam īsti nav skaidrs, vai viņi paši nebija priecīgi tikt pabļaustīties vecā klosterī. Lai arī labi nav un varbūt pat trauma, tomēr neuzskatu to par nez kādu nenormālu, nežēlīgu noziegumu.
Es uzskatu, ka tikai dažas pirmās vietas vispār bija baigie noziegumi. Jā, slavenā slepkavība Varga izpildījumā, Gāla spīdzināšanas, meitenes izvarošana ar tetovējamo mašīnu, Natramna cirtiens pa bērna galvu (izdzīvoja), Fausta slepkavība - tie jā. Taču, cik tad nu mums te sanāk? Patiesībā pat pieskaitot iepriekš minētos nekas liels nav. Popmūzikā un repā ir bijis nez cik. Tad nu arī mēs nonākam līdz tam, ka, lai piepildītu topu, ir jāsāk ar to, ka vīrietis, kad viņam grābjas olās, sevi aizstāvēdams, kādam iesper.
Tās dažas lietas vienkārši ir briesmīgi uzpūstas. Jā, traki, slepkavības un spīdzināšanas, bet man pat likās, ka gan jau bija vairāk tādu lietu. Pilnīgs tizlums uzskatīt, ka metāls ir noziegumu pērklis. No tā vienkārši taisa šovu, tas arī viss. Uz skaita diez vai ir vairāk nekā parastajā populācijā. Ja ir, tad par pāris procentiem.

Sapņoju, ka uzstājos uz skatuves ar priekšnesumu. Skanēja Elderwind - Сияние звезд, bet es veicu kaut ko starp deju un kaut ko citu, ko mēdz saukt par performanci ar burvju mākslas elementiem. Tas sastāvēja no depresijas attēlojuma dejā. No krišanas gar zemi, krampjiem un kliegšanas, reizē griežot sev miesā ar nazi, protams, ne pa īstam. No sākuma bija daudz asiņu, arī atvemtā veidā, bet pēc tam no brūcēm sāka nākt ārā papīra puķu pušķi, konfeti, ko es dejojot sviedu gaisā, un visādi citi smukumi, ko es izvilināju no piedurknēm un slepenām kabatām.
Publika no sākuma dusmojās un šausminājās, kāds sauca pēc Saimona, lai tas nospiež "stop", bet viņiem nebija iespēju mani nobanot, paši vien bija samaksājuši. Kad es sāku caur trīci un krampjiem sviest gaisā zelta putekļus un sviest publikā puķu pušķus, viņi kļuva klusi. Kad es izņēmu sev no krūtīm asiņainu sirdi un stiepu to viņiem ar maniakālu smaidu sejā, asinīm plūstot pa rokām, daži sāka raudāt, bet, kad to pārsprādzināju, sirdij izverdot varavīksnes krāsu gliterus un pirotehnikas dzirksteles, viņi sāka aplaudēt. Tad es pamērcu sev mutē pirkstu un uzzīmēju uz vaiga bezgalības zīmi. Iestājās kapa klusums, bet es jutos fantastiski.
Jā, tā būs vienmēr. Kaut nu gliteri būtu tik skaisti, kā es ceru, un publika tikpat atsaucīga.