Iesoļoju oficiālā vasarā ar nemainīgu pirmo vietu.
923 dziesmas, 95 klausīti izpildītāji.
1. IAMX - 115x
Viņš būs Rīgā vēlreiz šogad, starp citu, kaut kādā debilā pasākumā, kurā man vairāk nekas neinteresē, bet viņa dēļ es tur iešu.
2. Psychotica - 74x
Tas vienmēr liecina par emocijām. Saklausīts galvenokārt divās dienās ar lielu laika atstarpi. Izņemot manu mīļāko dziesmu, kas ir biežāk sarakstā. Sapratu, ka sarkanmatainais smukulītis, kas man rotā ekrānu, tur nav nejauši. Es jau gadiem nebiju likusi uz ekrāna vienkārši smuku puisi vai meiteni, bet pēkšņi nu ļoti iepatikās. Kāpēc? Jo kādu izrādās atgādina, seja ir mežonīgi līdzīga, lai gan no sākuma nesapratu. Fui, Līga. Pati nepamani, ka atkal ņergājies. Kāpēc pie šīs grupas? Jo ir tizli, kad pasaulē mīļākā dziesma ar kādu asociējas, kuru tu gribētu aizmirst. Dziesma bija pirms viņa un tikai pēc tam saasociējās, bet nu bļin, kā man tas nepatīk.
3. Shining - 64x
Šis labi. Jo vairāk Shining, jo tas nozīmē, ka tieku galā.
4. Haggard - 55x
Periodiska grupa, kas parādās un pazūd listē reti, bet ar lielu klausījumu skaitu. Patīkama grupa, kura tomēr man personīgi neko nenozīmē, tātad nevar kļūt ļoti mīlama.
5. Elderwind - 41x
Rakstāmā mūzika, dvēseles mūzika, jo tālāk, jo vairāk.
6. Midnight Odyssey - 35x
Rakstāmā mūzika turpinās, arī šis dvēselei.
7. Pimentola - 34x
Sparīgāka rakstāmā mūzika. Sen nebiju tik daudz klausījusies, bet šis jau senais atradums sāk ieņemt pastāvīgāku vietu listē. Tiešām patīkami.
8. Basarabian Hills - 30x
Rakstāmā grupa pēc rakstāmās grupas. Rakstīts ir ļoti daudz. Arī šī ir īsta dvēseles mūzika.
9. The Dresden Dolls - 28x
Pofigisma skaņa. Jocīgi, jo patiesībā tur ir par jūtām.
10. Ludwig wan Beethoven - 22x
Patiesībā jau 3x vairāk, bet to nav iespējams izskaitīt. Nepatīk man, ka vijoļkoncerti un citi darbi ir blokos, ne atsevišķās dziesmās. Bēthovenam ir divējāda nozīme - vai nu ļoti labi vai ļoti slikti. Bija abējādi, bet no tā izsprāga kaut kas labs.
11./12. Finntroll/Led Zeppelin - 20x
Šis ir labi, šo nevar klausīties, kad ir slikti, nepalīdz. Abus.
13. Ramstein - 17x
Pat nez kāpēc. Vienkārši uznāca.
14. Bear McCreary - 16x
Arī rakstāmais un vīriņš skatās BG. Tad gribas paklausīties.
15. Numb - 15x
Priekam un dusmām, kad tie ir kopā.
Tālāk seko - Raison d'etre, Autumn Tears, Lantlos, Arcana, Ellende, Agolloch, Lustre, Syven - vēl daudz atmosfēriskā bleķa, neoklasikas un citas melanholiskas mūzikas.
*
Viss zem rakstīšanas un smaga dvēseliskuma zīmes. Pavasarim/vasarai neraksturīgi daudz dark ambient, ambientā bleķa, neoklasikas. Vasarā man ir vairāk brutākāla metāla, roks, folks... Kaut kāda rudens un ziemas mūzika. Tomēr paskatoties šo listi, es saprotu, ka nav tik slikti, kā man likās. Ir daudz labu vēstošas mūzikas. Es tikšu galā.

Nu neder nekam mana pēdējā grāmatas trešdaļa. Tā ir būtiski jāpārstrādā. Ir labas vietas, bet kopumā visam jābūt citādi. Cik labi, ka nepasteidzos un nesāku dot lasītājiem. Beigas vispār nekam neder. Ok, pēdējā nodaļa der, bet pirms tam, kur notiek atrisinājumi, viss ir stulbi. Taču man jau ir idejas, kā pārtaisīt.

Visu mūžu jau kopš agras bērnības cīnoties ar mistiskām, neizskaidrojamām sāpēm, man jau būtu jābūt izaugušai biezai ādai, kad man netic, bet nav. Kad pārbauda katru manu kustību, meklējot pierādījumus tam, ka nemaz nesāp. Ja es caur sāpēm cenšos kaut ko tomēr darīt, tas nozīmē tikai to, ka es meloju, ka man sāp, ka nemaz jau nav tik traki un ka man ir jāuzkrauj vēl vairāk. Tas ir tik absurdi. Taču laikam nekad mūžā cilvēki to nesapratīs, kā var no depresijas tik šausmīgi sāpēt mugura, ka katrs solis ir mocības, un vēl mazāk to, ka jā, var piespiesties un izdarīt to, ko ļoti vajag, bet tas nenozīmē, ka izrādās nemaz nesāp.
Bērnībā man bieži nācās līdz asinīm saplēst sev ceļgalus, ar ķieģeli sist sev pa galvu, lai dabūtu asinis un lai man ticētu, ka ļoti sāp. Liekas tik absurdi kaut ko tādu darīt tagad, un arī nedarīšu, bet visas tās pārbaudes un nemitīgā mēģināšana pieķert melos tik ļoti sāp, tieši tikpat, cik bērnībā. It kā es pati negribētu aplaistīt dobi, ko es esmu uzrušinājusi, apsējusi un ravējusi. Jā, protams, es labāk to aizlaidīšu pēc tam nelaistītu postā, tīri tāpat aiz nekā. Un, ja es tad, kad man "it kā" sāp tomēr saņemos kaut ko izdarīt, tad, protams, man ir vēl vairāk jādara, vēl trīsreiz vairāk, jo "paskat, beidza sāpēt".