Vīrs uz trim dienām aiztesies uz Londonu, paņēmis manu datoru. Teica, ka paskatīšoties savējo, vai viss kārtībā ar kameru. Aha, tā ir paskatījies, ka man ir tikai zilais ekrāns. Šodien bija jāstrādā, vakarā skype videokoference, bet nekā. Sēdēšu trīs dienas bez datora, bļe. Nemaz nerunājot, ka man datoru vajag darbam, man arī tur ir grāmata, ko lasu un tā, kuru rakstu.
Tagad varu nošauties, visi darba, konferences un literārie plāni vējā. Gribēju šīs dienas veltīt rakstīšanai un darbam, un, protams, Fb tīšanai utt, bet nekā. Tagad pat nesaprotu, kur likties, visi plāni vējā.

Spontāni sāka strādāt. Vispirms nocīnījos ar kaut kādu pretīgu Linux, kas negribēja atstāties, līdz tiku pie windows. Nesaprotu, kas datoram bija uznācis. Jau biju padevusies, bet kaut kas iekšā teica - nu norestartē vēlreiz... Tā darīju un tomēr kaut kas te aizgāja.

Traks seksa maniaks vēlas braukt uz Latviju no Tallinas, kur viesosies no mājām Islandē, speciāli mācīties manis dēļ kā "atbloķēt či" un izārstēt manu depresiju ar masāžu.
Es nesaku, ka tas nav jauki, bet tas ir ļoti jocīgi :D Viņš saka, ka mīl mani un vēl man labu, ka esam dvēseles radinieki.
Nē nu mēģināt jau var... :D Interesanti, kādu masāžu viņš domā pielietot?

Nē, nē, nē... man gribas kā filmās skaļi brēkt "Noooooooooooooooooooooo!!!" it kā tas līdzētu.
Nē, es negribu. Vai manu vai.
Man nesen teica, ka man nevarot būt vairāk par 23 nekādā gadījumā. Kāpēc man no tā nepatinas atpakaļ?
Šausmas.