Šī filma bija izcils baudījums, lai vai cik tēma neliktos stulba. Saprotu, ka gaumes atšķiras un gan jau citiem būs citāds viedoklis, bet mēs skatījāmies 8 cilvēki un visiem ļoti patika.
Ļoooti iesaku!!

https://www.youtube.com/watch?v=9DW71_lN510

Un ja nu es tā nevaru pat tad, ja man loģiski būtu jāvar..? Ja nu viss tagad ir citādāk? Ja nu... Ja nu... Redzēs. Ja ne citādi, tad nomirsim - redzēsim.

Tik ļoti salst, ka liekas - atrodos kosmiskajā telpā. Tāda sajūta vēl dažu iemeslu dēļ. Jūtu tuvojamies to, ka man vairs nav tā centra, to plānu, tās dzīves, kas man deva sajūtu, ka kaut kas mani tur pie zemes. Tagad liekas, ka atrodos absolūtajā brīvībā, taču es nekad tādu neesmu gribējusi, man tajā ir auksti un biedējoši.
Varbūt, ka man ir jāiemācās būt brīvai un nepiesaistītai, bez pamata zem kājām, mūžīgā lidojumā nekurienē? Man, kam saknes vienmēr bijušas svarīgas, kam ir gribējies atrast savu vietu un tur palikt, kopt to un attīstīt, un audzēt kā skaistu dārzu, tas ir laikam pats grūtākais izaicinājums mūžā.