tethys_

Tik ļoti salst, ka liekas - atrodos kosmiskajā telpā. Tāda sajūta vēl dažu iemeslu dēļ. Jūtu tuvojamies to, ka man vairs nav tā centra, to plānu, tās dzīves, kas man deva sajūtu, ka kaut kas mani tur pie zemes. Tagad liekas, ka atrodos absolūtajā brīvībā, taču es nekad tādu neesmu gribējusi, man tajā ir auksti un biedējoši.
Varbūt, ka man ir jāiemācās būt brīvai un nepiesaistītai, bez pamata zem kājām, mūžīgā lidojumā nekurienē? Man, kam saknes vienmēr bijušas svarīgas, kam ir gribējies atrast savu vietu un tur palikt, kopt to un attīstīt, un audzēt kā skaistu dārzu, tas ir laikam pats grūtākais izaicinājums mūžā.