Ik pa laikam savelku kaut kādu mūziku, un tad ir jāvelta vai vesela diena, lai varētu to visu novērtēt - dzēst vai atstāt - un sadalīt pa mapītēm.
Šodien iemapēts diezgan daudz, bet labākie atklājumi ir Syven un Fields of the Nephilim.
Syven vispār rauj jumtu.

Nosaukums labs, ļoti ceru, ka patiks.
"un tad nonāku pie tām beigām/ pēdējās nots beigām, un ko es tur, lejā, dvēseles rievās atrodu/ un kā tas nākas, ka mūzika ir vienmēr soli aiz tās mīlestības, ar kuru to spēlē/ un kaut kā basam pavisam nav četras stīgas
un, kad tu domā, ka esi to dabūjis savā varā
kaut kā tam ir arī citas stīgas, it kā neredzamas/ zem viszemākā un visdziļākā/ tev ir jāpanirst lejā mazlietojušam, lai tās izprastu/ un jāuzmanās pašam, jāuzmanās
tās stīgas var ievilkt tevi dziļi, tici man
ai, velns ar ārā/ lūdzu, tici man
*
Skasti