Nu nepatīk man, kad es nemāku iebraukt citu cilvēku domāšanas modeļos. Un nepatīk man, kad manu domāšanu mēģina skaidrot pēc saviem modeļiem. Protams, ka nekā citādāk nav iespējams, bet ir cilvēki, kas kaut kā pamanās vairāk izprast.
Jā, dārgie, es esmu daudz unikālāka kā citi cilvēki, lai vai cik nebūtu visādu teicienu, ka katrs ir unikāls un īpašs. Es domāju ļoti atšķirīgi un mani iemesli kaut ko darīt balstās pilnīgi citos apsvērumos, kā lielajam vairumam cilvēku.
Un, kad manu rīcību mēģina iztulkot pēc tā, ko nozīmētu, ja tā būtu darījusi anonīma kaimiņu Anniņa, tur viss sanāk pilnīgi nepareizi. Absolūti nepareizi pieņēmumi par maniem iemesliem, par tos radošajām emocijām, par to, ko es ar kaut ko vēlos pateikt, ko vēlos panākt, un galu galā - kāpēc, pie Dieves, man kaut ko tādu vajadzēja darīt.
Cigarellas, vēl ir, bļe...
Kas cits atliek kā nopīpēties.