May 8th, 2014

08:58 pm
Vemekļa stāvokļi

Es gribu parakstīt divas lietas - vemekli un stāvokli.
*
Jā, tieši vemekli, tā saka mans vīrs, ar īso "e".
Tas bija izcils vemeklis, tādu es vēl nebiju procesā redzējusi. Sīra ēda padaudz pastētes, tādu rozīgu un viendabīgu. Un tieši tādu, tikai pēc izskata trīsreiz vairāk, viņa atvēma. Kaut ko līdzīgu kā kad vārīto desu taisa. Sajūtās likās, ka tas vilkās sekundes desmit, realitātē droši vien divas. Tas bija kaut kas tik izteiksmīgs, ka gandrīz izvērsa man iekšas uz āru. Man, kas ir pilnīgi nejūtīga pret vemekļiem (vismaz kaķu).
Pirmo reizi mūžā reizē smējos un rīstījos. Tā man nekad vēl nebija bijis, bet tas rozā pikucis nokrita ar tik briesmīgu skaņu un Sīra skatījās tik pārsteigti uz to visu, ka man reizē bija šausmīgi nelabi, un reizē smiekli. Vīrs vēl mani dirsināja, stāstot, ka tūliņ Triksis nāks un to ēst sāks, un man jau likās, ka novemšu datoru. Slēpos aiz monitora un centos uz to neskatīties, kamēr viņš vāca. It kā bija mana kārta, bet man pirmo reizi pa nez cik gadiem, bija tik šausmīgi nelabi, ka nekādi nevarēju, un reizē pašai par sevi tādi smiekli. Nesaprotu, kas tā vemekļa viendabīgumā mani tik šausmīgi savemdināja. Likās, ka Sīra atvem plaušas vai aknas, vai kaut ko tādu rozā, un tas bija tik kaut kas liels un vienā gabalā, ka nāca kā no vulkāna. Un tas neizpratnes pilnais skatiens - kas notiek? :D
Nesaprotu, bet šis vemeklis man neiziet no prāta. Diez kādam vēl ir tā gadījies?
*
Otrs ir stāvoklis. Manam vīram ir nejauks paradums mani staipīt. Celt uz pleca un ar kājām uz augšu, un staipīt visādām pozās. Es fiziskā ziņā nespēju uzticēties cilvēkiem, man vienmēr liekas, ka mani nometīs, palaidīs vaļā vai apsītīs pret stenderi. Nevarētu teikt, ka viss no tā nav kādreiz noticis, tāpēc esmu vēl neuzticīgāka. Kad mani spēji paceļ no zemes un atņem man kustību spējas un atbalstu, man iestājas tāds nejēdzīgs reizē stresa un reizē atslābuma stāvoklis. Ja mani uzreiz noliek un palaiž, es nevaru nostāvēt. Ja mani staipa ilgi, es zaudēju runasspējas. Kļūstu ļengana un nesakarīga, un aizelšos ne no kā. Nesaprotu, kāpēc tā ir. Tāds briesmīgs šoks no tā vien, ka paceļ no zemes. Jocīgi. Tikpat jocīgi kā tas vemeklis.