Laipni lūdzam, tagad es zinu, ka man ir bordelis :D
Šo jau sen gribēju uzrakstīt, bet nekad tā īsti nesanāca iedvesma. Šodien man bija, kad saskāros ar jaunpievērstas kristieties izteikumiem. Tādas, kas senāk gribēja seksu trijatā, kā arī paralēlas attiecības ar meiteni (viņai bija puisis). Nu, tāda normāla, smuka, jautra, citādi forša meitene.
Un otrs pārdomu komponents - mans nedaudz vairāk kā semestris LU Teologos.
Tātad, man ir bordelis. Iepazīsimies. Iepriekš viss bija ok, bet tagad man ir bordelis. Vai arī vienmēr tika liekuļots? Var jau būt, bet, ņemot iepriekš teikto par šo personu, diez vai. Protams, man vēl viss kas ir un viss kas nav, tas ir skaidrs, esmu ļoti... nu jā, personība ar daudz īpašībām, skaļām īpašībām.
Tas tā, smieklam. Viņa gan vienmēr ir bijusi nedaudz smieklīga, man tas senāk pat patika.
Un tā otrā lieta ir mans laikam jau galavārds par Kristietību un kristiešiem. Pēc pusgada teologos, kuru es centos veltīt tam, lai iznīdētu jau puszudušo naidu pret šo reliģiju, un lai vairāk iznīdētu nepatiku pret kristiešiem kā cilvēkim... man jāsaka, ka neizdevās. Tiesa, es daudz vairāk saprotu no šīs ticības, tā man liekas loģiskāka, sakārtotāka un pamatotāka sistēma nekā senāk. Par to paldies, es tiešām daudz ko nezināju un tagad varētu teikt, ka Kristietība man tiešām nav svešs jēdziens, es diezgan daudz par to zinu, esmu arī klausījusies pašu kristiešu versiju. Tātad, man ir tiešām pietiekami zināšanu, lai izteiktu viedokli.
Ai, es centos saprast, es centos ieraudzīt to gaismu, visu to svētumu, bet neko es tur neieraudzīju un vairs neviens man nevar pārmest, ka es nemēģināju.
Mana pārliecība par to, ka ne tikai Baznīca, bet arī Kristietība tās sākotnējā, pirmo divu gadsimtu būtībā, ir auksta, nežēlīga, cilvēka cieņu pazemojoša mašinērija. Kaut kas pretdabisks, sakropļojošs, pie zemes piespiedošs, attīstību noliedzošs.
Viss, tas ir mans galavārds. Vēl vairāk es neredzu jēgu censties to saprast. Tā apkārt visi teica - ar sapratni nāks pieņemšana. Ne sūda. Nāca tikai arvien lielākas šausmas, klausoties tajā visā, redzot tās sejas, tās bailes, tos pārmetumus citu reliģiju virzienā, tā augstprātīgā savas izredzētības sajūta, tas uzspēlētais labiņiskums.
Es teikšu kaut ko, kas droši vien pat nekristiešiem nepatiks, bet nevis faktiski, bet sajūtās, kristieši man tiešām atgādina putinistus, prokrieviskos seperātistus un huligānus, kas savā taisnības apziņā ļoti labi spēj iekļaut materiālus labumus, savas vērtības celšanu uz citu ciešanām, domu - bet mums ir tiesības uz šo zemi, šīm dvēselēm, jo mēs te esam vairākumā (vai pat mazākumā), pilnīga brīvās domas noliegšana, vadoņa kults, pakļaušana vai iznīcināšana. Savam nenozīmības apzināšanās, kauns par to, tāpēc jo augstāk izsliets zods, ejot pār līķiem.
Jā, arī mūsdienās, jā, visās konfesijās, jā, arī it kā "normālās" valstīs.