Jo tuvāk nāk 21. janvāris, jo lielāks uztraukums mani pārņem. Jā, arī 19. man būs īpašs datums... bet tam ir saistība ar abiem šiem tēliem, ar abām manām pusēm. Eņģelis mani iespaidoja beidzot apmeklēt ārstus un darīt visu, kas ir pareizi, dēmona ietekmē man man bija viss vienalga, eksistēja tikai tagadne un nekas vairāk. Abi ir pareizi, bet starp tiem vajadzīgs līdzsvars.
Neviens man neieskaidros, ka maģijas nav vairs šajā ikdienas pasaulē. Tas ir gluži neticami, cik maģiska ir šī pasaule, vismaz tā, kurā dzīvoju es.
Un man nav pat jānopūlas kaut ko izdomāt, viss vienkārši notiek.
Tikai šodien sapratu, cik tas viss patiesībā ir pa īstam un cik neticams ir manis pašas stāsts.
Tas vienmēr rakstās caur cilvēkiem, jo es tik fanātiski mīlu cilvēkus, ka no debesīm nolaidies eņģelis vai no elles izkāpis dēmons man nekad nesagādātu tādus pavērsienus un maģiju, kā iemiesoti tēli.
Es gribētu, lai mana labā roka zina, ko dara kreisā, lai mana sirds zina, ko dara pāts, un otrādi. Lai abi šie mani aspekti, kas pat ir pasakainā veidā pievilkuši šīs abas cilvēkveida manifestācijas, nostātos līdzsvarā un harmonijā. Šaitaēla un Arhistēla manī tiešām ir sākušas justies kā māsas. Vai viņas spēj kļūt par vienu? Vai vismaz spēj sadoties rokās, apskauties un pieņemt viena otru kā nedalāmu vienību?
Iņ-Jan ir laba zīme, bet man tuvāka Hunab Ku, kur baltais un melanais ir savijušies kosmiskā dejā, patiešām veidojot vienu veselumu.
Vai es varu kļūt par Hunab Ku un beidzot beigt ēst sevi kopā?
Bet, paldies visiem elles spēkiem, ka es beidzot palaidu grožus vaļā un vienu spārniņu pārstāju mēģināt nokrāsot baltu :D
Viss ir tā, kā vajag. Viss ir skaisti. Viss ir maģija.
Tiesa, viena maģija gan nojuka un izgāzās kā vecas iekšas, bet neko darīt... nebūs tev rūsēt, nebūs. Daži spēki ir stiprāki par baltu un melnu.