"Katrs zina, ka Bairons ir "pasaules sāpju" atklājējs - sāpju, kuras izraisa pasaule un kuras tāpēc ir neārstējamas, jo, lai tās mazinātu, būtu jāatceļ pati pasaule.Šīs sāpes nemitīgi ved pie dzīvības noliegšanas, jo tās nevar baudīt."
Interesanti, šodien to sauc par depresiju un ārstē ar tabletēm.
Dīvaini, ka tās nevar baudīt. Var jau būt, ka tās ir kadas citas, bet šis teikums - "sāpju, kuras izraisa pasaule un kuras tāpēc ir neārstējamas, jo, lai tās mazinātu, būtu jāatceļ pati pasaule", ir pirmais 100% pareizi noformulētais mana varianta attēlojums.
Tālāk.
"Bairona varonis ir agri piesātinājies ar dzīvi,viņa prāts, kas sarāvis saikni ar apkārtējo pasauli, ir slims. Viņam raksturīgs egocentrisms, viņš neizjūt sirdsapziņas pārmetumus par savu rīcību, nekad sevi nenosoda un uzskata, ka viņam vienmēr ir taisnība."
Tātad viņš sevi pretnostata un uzskata, ka nav pasaules daļa? Bullshit. Šādi āksti ir tikai pasaules produkts un ir nesaraujami saistīti ar visu šo sabiedrības produkciju, kādi mēs visi esam. Cilvēks, kam nerūp citi, pat primitīvā līmenī, un kas neapzinās sevis paša līdzību ar tiem, ko ienīst, tiešam ir ļoooti tālu no realitātes.
"No sabiedrības brīvais cilvēks ir nelaimīgs, taču neatkarība ir svarīgāka par mieru, komfortu un laimi. Bairona varoņi ir bezkompromisa indivīdi, kuri nemēdz liekuļot, jo saites ar sabiedrību, kurā valda liekulība kā dzīvesveids, ir atceltas."
Tas jau ir interesanti. Palasot par tā laika kultūru, varu saprast šādu tīnisku attieksmi, man pašai tāda piemita... un piemīt vēl arviem.
"Tomēr vienas kaislības spēks tiek atzīts, proti, tās ir kvēlas mīlestības jūtas, kas pāraug vispārējā kaislībā".
Ok, tas jau ir sastapts agrāk, bet mani interesē teikuma beigas - pāraug vispārējā kaislībā. Tas ir - transformējas par VISU? Hmm. Piedzīvots, izjusts, dievināts stāvoklis... vispārēja kaislība. Uz ko? Laikam jau uz paša nonicināto dzīvi.
Ok, Andri Rubeni, pierunāji, palasīšu. Tās pēdējā teikuma beigas mani beidzot ieinteresēja.