.
Ļoti pietrūks Nimītes un žēl, ka tādas cilvēku lietas tik ļoti ietekmē kaķīšus. Sīra noteikti nesapratīs, kapēc nav Nimī un Aīdas, skums un pārdzīvos, viņa taču nezina, ka viņām viss ir labi, un viņa tiešām mīl Nimīti. Sanāk tā skumji, ka viņai vienkārši tiek atņemta viņas draudzene. Protams, ka kaķiem šajā gadījumā nav lēmējtiesības un arī nevajag būt, bet no vienas puses tomēr skumji, ka tā. Protams, ka tāda ir dzīve, un arī cilvēki ne vienmēr var būt kopā ar tiem, ko mīl, jo vai nu tie otri nemīl viņus, vai nav naudas un nevar atļauties dzīvot kopā, vai arī kā citādi nav iespēju.
.
Sapratu, ka vienā jautājumā es atkal esmu dabūjusi burtiski to, ko gribēju :D 100% tas, ko gribēju, tikai nekas no tā nav tā, kā es to būtu izvēlējusies, ja zinātu citas nianses :D Nē, vēl joprojam viss ir fantastiski un esmu pateicīga Dievei, ka tā viss ir sanācis, jo būtībā - ko vispār vēl var vēlēties??? Bet jā - tā es to nebiju domājusi :D Maģija ir viena ļoti nekonkrēta lieta. Laba, derīga un galvenais - interesanta, bet piepildās visai abstrakti un tā, it kā to planotu kaut kāds saprāts, kam vienīgā cilvēcīgā amocija, kas bieži pārsit par kopumā valdošo loģiku, ir salta ironija. Gribēji - dabūji un nesūdzies. Nē, es nesūdzos, ir ok, ir ļoti ok un man pagaidām pietiek, tikai ko man vēlēties tālāk - ehhhh..... Atkal aizšausies kaut kur jocīgā veidā garām. Bet vispār - muti ciet, kas gan tajā var būt garām, ja viena pati mūza ar savu attālināto eksistenci tik ļoti mani ir pacēlusi uz viļņa galotnes, ka es pat varu palēkties un iztēloties, ka lidoju :)