Mani te dažkārt jautrojoties sauc par spēka sievu, taču vispār jau es tāda kļūstu tikai spītības vadīta. Tikko pārnācu mājās ar diviem milzīgiem priežu zariem, bija smieklīgi tos stiept caur mežu un vēl smieklīgāk - ar tiem tikt pāri Murjāņu ielai :D Tie bija lieli, smagi, un sajūta bija, it kā es būtu iejūgta arklā, jo tie ķērās par pret asfaltu, kur nu vēl meža sūnām. Sirds lēkāja kā negudra, bet man tas tiešām patika :) Mežs ir pilns malkas, vajag tikai gribēt to dabūt mājās :) Cilvēki skatījās kā uz spoku, kā es tur cīnījos caur krūmiem, bet tas bija vēl jautrāk :D Jādara tā katru dienu - uzlabos fizisko formu, un arī pofigismu pret apkārtējiem :)