Uz vienu diennakti es atkal jutos pavisam laimīga un mierīga, atskaitot pāris nenozīmīgus mirkļus. Tas ir tik jauki būt bez greizsirdības, intrigām, slēptiem nodomiem un nepateiktām lietām, sarežģītām problēmām un vispār sarežģījumiem, kur katru varbūt nevietā pateiktu vārdu var atmaksāt ar smaidu un matu pabužināšanu, un viss atkal ir labi bez garām runām.
Tā ne vienmēr ir labāk, bet man tieši šobrīd tā tiešām IR labāk. Vienkārši, viegli un mīļi. Bez kaut kā prasīšanas, pārliekas pieķeršanās, bet ar milzīgu prieku viņu atkal redzēt un sajust dzīves garšu, kāda man tā liekas pareizā - ar viņu manā dzīvē.
Ne katru dienu, ne katru nedēļu, bet tieši tad, kad man vajag.