tethys_

Tā es varētu saukt pēdējo latviski izdoto Hermaņa Heses grāmatu, ko vēl nebiju lasījusi, jo taupīju. Man ir ļoti smagi, kad izbeidzas mīļotu rakstnieku grāmatas, dažas es ilgi marineju saldajam ēdienam. Hese ir man laikam jau otrais mīļākais rakstnieks aiz Vonnegūta, varbūt pat, ka nu jau pēc konkrētās grāmatas jau pirmais.
Katrā ziņa, šajās grāmatās esmu es, ļoti skaidri un gaiši, visvairāk no jebkurām grāmatām. Tur i tas, par ko ir mans stāsts.
"Stepes vilks" nāca tieši laikā, nesdams man visas vajadzīgās atbildes manam grūtajam dzīves periodam. Tā ir perfekta, ideāla, svēta grāmata. Tomēr, tāpat kā pat pats svētākais kristietis kurš atzīst, ka Bībelē IR visas atbildes, tomēr nespēj tās uz 100% izmantot un saprast, un nespej dzivot ideālu dzīvi, tāpat es zinu, ka tā uzreiz vis netikšu gala ar visu, kas man te ir jāsagremo un jaintegrē savā dzīves skatījuma.
Lasiet "Stepes vilku"! Es jums iesaku no visas sirds. Tas ir pat labāks par "Narciss un Zeltamute", kas man patika vislabāk līdz šim. Kā kuram, protams, un citā dzīves periodā arī man varbūt labāk patiktu cita grāmata, lai gan domaju, ka jebkurā gadijumā man ši grāmata būtu patikusi. Heses grāmatas man vispar nāk vienmēr laika. Tās man nāk par tēmu.
"Stepes vilks" man nes tieši to, kas ir šobrīd, perfekti, krāšņi, vistīrākā maģijas un Dievietes izpausme. Kaut kas vēl perfektāks dzīvē notiek varbūt tikai pāris reižu.
Esmu sajūsma.
Šajā grāmatā ir rakstīts par to, kā cilvēks sanem grāmatu, kurā ir rakstīts par viņu. Es jutos tāpat. Labi, tajā ir daudz ari par diviem maniem svarigākajiem cilvēkiem šobrīd, un tajā nav minets mans vārds, bet tas viss ir par mani, par viņiem, par mums. Un tieši pēc... aizvakardienas un maniem mīļākajiem Ziemassvētkiem es esmu to visu sapratusi, jo tikko pabeidzu lasīt grāmatu.
Dieve, paldies, mana skaistā Abraxas!
Cik viss ir skaists! Kā šodienas piesnigušais mežs, kā nocirstā mežacūkas galva, kā ši grāmata.