tethys_

Viņš bijās, ka gribēju sēdēt šajā mašīnas pusē, jo otrā kaut kas notiks. Otrādi. Protams, ka murgi, ko izsauc pārāk ilga depresijas stadija... Bet jau pirms brauciena likās, ka galā nenonākšu. Tieši šī, aizmugurē pa labi, likās pareizā vieta man.
Absurdi, jo šodien esmu maniakāla. Tomēr pie sevis domāju, cik viegli un brīvi varētu tā...
Jā, it kā viss būtu labi, jūtos labi, bet tomēr kaut kas liek vēlēties, lai tālāk nebūtu jācenšas, jāmeklē risinājumi, jāpūlas būt labai... Varētu tā vienkārši vairs neko. Nevis tāpēc, ka slikti, bet tāpēc, ka ir vētra un beidzot snieg...