Rodas daudz labu otrdienas tradīciju :D
Tad vēl - man jāatzīst, ka tomēr mani ietekmē hormoni vairāk, kā man pašai liekas. Vakar vakarā jutos tik vientuļa un nelaimīga, kā ari zemiska un pagrimusi, ka gandrīz vai atkal gribējās noslēgt rēķinus, bet šodien sajutu velkošu, peldes aizliedzošu sajūtu :D
Tik slikti laikam ar mani vēl nav, ka bez hormonu līdzdalības viena dzertu ķiršu kagoru un smēkētu mentola cigaretes.
Jā, jā, es atkal smēķēju, iepūtiet :P
Un vēl - es nesen ļoti smagi aizdomājos par vienu jautājumu - tā kā man nācies pēdējās dienās pavairāk dzirdēt jautājumu - diez ko viņš/viņa kā tev liekas par mani doma?
Hmm... un par mani?
Tā sapratu, ka neesmu mežonīgi un vardarbīgi ilgu laiku aizmirsuši šo tēmu, kura, nu neizliecieties, tomēr ir katram vairāk vai mazāk aktuāla.
Ko tad par mani domā un kapēc man kaut kā ilgu laiku nenāca prātā apcerēt šo jautājumu?
Izdomaju, ka laikam jau tāpēc, ka vērtēju sevi šobrid tik ļoti zemu, cik tas skar to, ko citi redz, ka laikam esmu jau iepriekš nolemusi, ka visiem viss ir tik ļoti manā sakarā pie kājas, ka viņi pat neko nedomā par mani, ne drusciņas, tāpēc kas man tur ko domāt, ko viņi domāt. Interesanti.
Tagad pat bail un jocīgi palika. Nē, šoreiz tomēr laikam labāk saldi meli neka rugta patiesība, saprotu, ka nemaz negribētu zināt... nemaz...