*
Man ir tik daudz, ko teikt, bet tas viss ir neticami tik ļoti mans, ka nemaz nevaru dalīties publiski ar to. Vai varētu ar kādu vispār, divatā, personīgi? Kāds būtu... bet... nē, es vēl nevaru. Varbūt, ka kādreiz varēšu.
Kad es izsaucu vīzijā savu dvēseles radinieku un piedzīvoju ko tik īpašu, nenojaušot, ka Viņš jau ir tik tuvu, pat tad es nevarēju nojaust visa šī pasākuma grandiozos, dzīvi un mani pašu mainošos apmērus.
Ja kāds varētu ielūkoties manī, es būtu spoža kā Lielais Sprādziens un tumša kā brīdis pirms materializācijas.