tethys_

Lai dara ar šo dienu, kas nav saplānota? Laiks ārā skaists pastaigai, izbraucienam vai kam citam, bet es nesaprotu, vai varu atļauties, jo, ignorējot slimību, esmu jau apkārt vazājusies pietiekami, kamēr saslimstu arvien vairāk. Šodien it kā ir normālāk, bet laikam nevajag riskēt, jo rīt jau atkal visa diena sanāks apkārt braukāt. Taču garastāvoklis tikai vienai kaut kur aizbraukt un ilgi klīst vienatnē... varbūt labi jāsaģērbjas un tiešām tā jādara... gribas daudz, daudz vienatnes. Gribas redzēt jaunas vietas.
Kur lai aizbrauc, ko lai vēl apskata? Varbūt diena Zolitūdei?
Nē, ļoti negribu braukt caur centru.
Varbūt jāizmanto priekšpēdējā diena, kad 29. autobuss brauc uz Vecāķiem.
Nezinu, nezinu... jūra un vējš... un man nav miera slimot. Mājās nu nemaz negribas palikt. Te nav vienaltnes, te nav, ko darīt, jo neko mājīgu darīt negribas.
Pagājušās nakts 6h sarakste bija dīvaina, ļoti dīvaina. Mēs esam dīvaini. Kas tur vispār var sanākt? Mēs esam līdzīgi tieši vissliktākajā ziņā. Divi depresīvi psihopāti.
Kādam te ir jāmirst.