Dīvaini, man gan patiktu, ja kāds izmanto manus neoloģismus, tas liktu justies kaut kā īpaši. Tu iedomājies, cik daudz ir aizmirstībai nolemtu nezināmu otas un spalvas autoru, bet viņi joprojām tak dzīvi, kaut bez vārda un sejas. Varbūt tas samzaina unikalitāti citu, bet nebūt ne savās acīs. Kas nu kuram svarīgāks.