*
Domāju nedaudz par savu Eņģeli. Bris, domas, šķic.
*
Mans Koks atkal miegains iet gulēt un jautā: ko tu tur tik vēlu baigi raksties?
Atbildu - sarakstos te ar dažiem cilvēkiem, visvairāk ar vienu.
Koks (jau pavisam miegains liek galvu uz spilvena) murmina aizplīvurotā balsī: kad jums būs sekss..?
ĀĀĀ!!!
Šausmas.
Man ir jocīga dzīve.
*
Tālāk domāju par savu eleganto nesenāko no mīlām. Viņai vēl nav visaptveroša vārda. Nevaru izdomāt, vārds nenāk. Vārdu nevar izdomāt, ja viņš nenāk. Vajadzētu kaut ko tumšu, bet nevis melnu, bet drīzāk kādā košā, bet tumšā krāsā. Violetā visticamāk. Un zem tā cēli violetā lai ir tas jaukais rizā ar oranžu - persikkrāsa, kas viņai tā patīk.
Tik sen neesmu viņu redzējusi..
*
Kāds pieminēja vienu stipri vecu mīlu nesen. Murr, viņai gan ir vārds, bet tas nav publisks vārds, jo nav tāds kā Eņģelis, Dēmons, Koks vai kas cits. Tas ir pavisam grezns vārds.
*
Cilvēki nav nekas cits, kā simboli manā galvā.