Pēc tam braucu mājās, briesmīgi besījos. Strīdējos un jutos šaumīgi nelaimīga.
Jā, tētis pazvanīja un pateica, ka nebūs ciemos, jo esot bijušas trīs sirdslēkmes nedēļas laikā. Man tomēr negribētos, ka viņš nomirtu pirms vecmammas, tā lietām nav jānotiek. Vispirms mirst vecāki, tad bērni. Vecmammai laikam jau 93 vai 94, vai kaut kā tā. Viņa grib dzīvot 100 gadus, man nav iebildumu. Tas būtu jauki. Un tētis arī varētu nodzīvot vismaz līdz viņas 100 gadiem. Jocīgas pārdomas... es tomēr nāvi uztveru kā kaut ko neizbēgamu un ka ne vienmēr labāk vēlāk kā agrāk, ir visādi gadījumi. Tā neteiktu, ka tēta dzīve man īpaši interesē, vai kas ar viņu notiek, bet tomēr tā jocīgi bija ap sirdi...
Tomēr jaukas svinības visu nakti ģimenes lokā palīdz pret visādām negatīvām pārdomām :)
No rīta tiku nošķiesta ar zemeņu saldējuma kokčiku (tāpat kā visa virtuve), bet tomēr jutos atkal laimīga un harmoniska :)
Otrie Jāņi man patika daudz labāk par saulgriežiem, lai gan tie arī nebija tik slikti. Jauka vārda diena :)