Aleksandrs un Randa mani iztukšo sausu... tas ir kaut kas neiespējams. Sidrs, kafija un ... cigarete... jāpērk jauna paciņa.
Bet es to huiņu pabeigšu līdz decembrim, iesniegšu tajā konkursā, lai dabūtu skaidru atteikumu, un tad ies pa gaisu, un tad būs pašnāvība (vai mēģinājums, drīzāk), tad būs trako māja un sišanās ar galvu pret sienu.
*
Jo MAN TAS DARBS TIEŠĀM PAŠAI PATĪK! Taču nedomāju gan, ka vēl daudziem tas patiktu. Nē, kāpēc gan...
Es mēģināju uzrakstīt kaut ko komerciālu, un gandrīz izvēmos.
*
Tas viss mani dara traku un es tiešām nezinu, kas ar mani notiks, kad man pateiks, ka tie ir slimas princesītes murgi... bet es tos pabeigšu, un iesniegšu, un tad ierakšu galvu zemē. Lai jau būtu.
*
Jēzuļ, ja man izbeidzas bipolārie, tad tomēr vajag tajos iegrimt speciāli, uzkurbulējot radošo iedvesmu.
*
Mans mūzis ir bārdains vecis, ādas biksēs, lakotiem nadziņiem un alus kausu rokās, cigareti zobos, un kafiju padomā.
*
Kur es tāda rados..?