Tik daudz kas ir atkarīgs no tā. Tik daudz izvēles. Kaut vai smieklīgi - ģimenes ārsts. Kur tad man pie viņa pieteikties? Mana ģimenes ārste ir aizgājusi pensijā. Kur tad man tagad??? Šeit vai tur???
Brīžiem man liekas, ka tam tāpat nav nozīmes. Man tāpat ir jādzīvo ar SEVI.
Bet nē, tam ir nozīme.
Prom no visa, no pagātnes, no izmisuma par savu likteni, par raksturu, ar ko netieku galā.
Kā lai es pieņemu to, ka man nekad nebūs tā, ko es gribu? Otras iespējas var arī nebūt.
Es tiešām jūtos tā, it kā visa mana dzīve būtu izjukusi, karājos starp zemi un debesīm un nekur nerodu sev miera.
Kas mani šeit sagaida? Kas??? Nekas.