Man gan liekas, ka lielākā daļa atklājumu tomēr notikuši pateicoties tam, ka kaut kas nesaskan mērījumos ar līdz šim zināmo vai arī pētot milzīgu skaitu paraugu, starp kuriem viens pēkšņi izrādās kaut kas īpašs. Piemēram, skābeklis, argons, atoma kārtas numura pieaugums palielinoties protonu skaitam kodolā vai kaut vai evolūcijas teorija.
Diez vai daudziem atklājējiem tā ticība ir tik iracionāla. Uz kaut kāda pamata viņi tomēr savu ideju ir balstījuši. Bet ticība, protams, ir svarīga. Ticēt savam intelektam un iespējai, ka tava doma varētu būt patiesa.