tajā brīdī, kad es mēģināju ar tevi vienoties (acīmredzot ne īpaši veiksmīgi) par to, ka tu PATS izdomā, kad atbrauksi, un PATS piesakies pirms tam, es to lielā mērā darīju tāpēc, lai man nevajadzētu čakarēties, mēģinot sagādāt tev iespējami labus apstākļus, lai izdomātu, vai un kad to darīt.
lūdzu, saproti beidzot, ka man nav jāorganizē tava tikšanās ar tavu bērnu. tā ir tava darīšana & tava atbildība, un, jo tu mazāk mani traucēsi ar savu neizlēmību, jo labāk būs visām iesaistītajām personām.
tas, ka tu atkal jau nevari izdomāt, kad atradīsi laiku savam bērnam, ir pieņemts by default, un nav ne mazākās nepieciešamības man to atgādināt. ziņo man, kad situācija mainās, nevis tad, kad tā paliek nemainīga.