Kopš vakardienas esmu atsācis smēķēt. Sēdēju vakar no rīta Alūksnē kafejnīcā (4 h līdz tuvākajam autobusam uz Rīgu), izmisuma par ilgo gaidīšanu un neskaitāmu dažādu emociju pārņemts, līdz vienā brīdī pēkšņi izjutu nepārvaramu vēlmi sēdēt krēslainā, piedūmotā kafejnīcā, kur bez manis būtu vēl tikai daži apmeklētāji, malkot pusatdzisušu kafiju un, nevērīgi smēķējot cigareti, lasīt kādu grāmatu vai skricelēt savus memuārus. Vai arī tāpat vien, tikpat nevērīgi, stundām ilgi vērot ienākošos un aizejošos apmeklētājus, arvien citus. Vai arī tos pašus.

Tā vienreizējā atmosfēra, gluži kā Džārmuša neskaitāmajās variācijās par 'Coffee & Cigarettes' tēmu.