Kaut arī neformālā sarunā ar priekšnieku tika atzīts, ka es šeit esmu gandrīz neaizstājams darbinieks, kā arī saruna ievirzījās par zināmiem bonusiem, ja es palieku, arvien vairāk sliecos tomēr uz pretējo. Gribu pārdot savu dzīvokli, iesniegt atlūgumu un par iegūtajām naudiņām izbraukt no Latvijas. Esmu pat uzsācis jau sarunas ar vienu kantori tālu prom no šejienes, kas mani labprāt pieņemtu darbā permanently. Sadedzināt visus tiltus aiz sevis un aizbraukt pavisam prom, uz neatgriešanos. Tas ir vienīgais veids, ko spēju iedomāties, kā es varbūt spētu tikt ar situāciju galā. Jo, paliekot šeit, es ne sūda ne ar ko galā netikšu, pilnīgi nekādi. Šodien punktu pie tam vēl pielika īsa saruna ar Viņas tagadējo puisi. Man ir nedēļa laika izdomāt. Ko lai, velns parāvis, dara? Jo nobeigties es nevaru, lai arī kā gribētos. Tas Viņai būtu pārāk smags trieciens un neko tādu es nespēju Viņai nodarīt. Poll #6446 Traveling...
Open to: All, results viewable to: NoneJa es tomēr izlemju par labu aizbraukšana, kā Tu to uztvertu?
|