|
|
|
|
|
|
Ārprāts kaut kāds. Tas vakar vakara gribulis tā arī nav pārgājis. Sapņoju par foršiem, viegli sūrstošiem skrāpējumiņiem uz muguras, par zobu pēdām plecā, par apmierinājuma pilno acu skatu viņas * acīs, skūpstu dodot, par deguna ierušināšanu viņas matos... Klausos elinas žurnālā savākto " Nāk rudens izgleznot Latviju" un, protams, sadzirdu: " ...mazliet par lielu, lai paņemtu mutē un apmīļotu...". Ehh, minetiņš... :) Tiš, domas par seksu, tiš prom! Atdodamies darbiem un kafijai. * Tiem, kas vienmēr visu grib zināt - nē, te nav domāta kāda konkrēta persona, tikai norāde uz sieviešu dzimtu, jo homoseksuālas attiecības mani šobrīd īsti nesaista.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Heh, domas par seksu tomēr neizdodas aizdzīt. Aizdomājos un kārtējo reizi nonācu pie secinājuma, ka, lai arī cik ļoti gribētos, es praktiski nekad nesperšu pirmo soli. Pat ja es redzu, ka meitene arī to vēlas, kaut kas visticamākais notiks tikai tad, ja viņa izrādīs iniciatīvu. Es pat īsti nezinu, kāpēc tā ir un kā no tā tikt vaļā.
Then again, es neteiktu, ka man tas nepatīk.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izrādās, arī mani nav nemaz tik grūti sadusmot. Mani vienkārši fascinē, ka cilvēki pamanās apvainoties, pirms vispār noskaidro, kas un kā... upd.: Ierakstīju, izdzēsu, ierakstu vēlreiz. Pagājušo reizi es i sms sūtīju, i zvanījos, lai paskaidrotu, ka aizvainojumam nav bijis pamata, taču šoreiz man ir pohuj - lai apvainojas, ja nespēj līdz galam uzklausīt, bļe. Nejūtos vainīgs.
Current Music: Soulfly - Flyhigh
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|