Pēdējais miegs - 19.09. 07:00 mošanās pēc četru stundu gulēšanas. Kopš tā brīža vairs ne sekundes miega.

Pašreizējais stāvoklis - laimīgs. Prāts strādā, ķermenis mazliet dusmojas, bet kopējā aina visnotaļ laba.

Process - pirmā nakts jau iepriekš žurnālā aprakstīta, tur vairs nav, ko atgriezties. Otrā nakts - sarunas par visu iespējamo un neiespējamo, pastaigas pa mazām un lielām pilsētas ielām un parkiem, nopietnas un nenopietnas sarunas, sevis ieslēgšanā absolūtā pašplūsmā.

Rezultāts - enkuri pacelti, paranoja atstāta aiz borta, kuģis bez piepūles atiries no pagātnes klints. Nolaistām burām, tas atstāts mierīgai pašplūsmai.

Atziņas - lai no kaut kā tiktu vaļā, nav jāuztraucas par rezultātu. Lai no kaut kā tiktu vaļā, tas ir vienkārši jāpalaiž vaļā. Nav iespējams kaut ko atlaist, ja tu to pats nelaid vaļā. Izrādās - lai sevi sakārtotu, nav par to jādomā, ir vienkārši jāsakārto. Lai sarautu saites, kas tur pie pagātnes, tās ir jāpārgriež. Nebiju domājis, ka tas vissir tik viegli.

Atklāsme - jebkas sāk eksistēt tikai tajā brīdī, kad tu par to domā. Jo vairāk tu par to domā, jo nesatricināmāk tas eksistē. Tiklīdz tu pārstāj par to domāt, tas pārstāj eksistēt.

Tulkojums - viena vienīga, pusminūti īsa, it kā nemaz ne tik būtiska saruna atvēra man acis. Pārējais nāca pats no sevis. Esmu atbrīvojies no tās nastas, kuru visu šo laiku stiepu sev līdzi. Nekādas saiknes ar pagātni vairs, nekādas sevis mocīšanas, nekādas citu mocīšanas. Vieglums plecos, vieglums sirdī. Tu prasīsi - kā tas tik vienkārši izdarāms? Neko nedarot. Kārtējā pastaigas pieturas punktā pēkšņi atklāju, ka tas viss ir zudis. Tad arī sapratu, ka dēļ tās sarunas, tikai un vienīgi. Ir patīkami staigāt atvērtām acīm, vairāk gaismas un vairāk krāsu saredzams. Es zināju, ka tikt ar to galā spēju tikai, sakārtojot pats sevi, taču nespēju izdomāt, kā to izdarīt. Pārstāju domāt, un lūk - darīts. Pats no sevis. Vajag vienkārši ļauties.

Vēl arvien gan nespēju pierast pie šīs tik sen aizmirstās sajūtas, ka sirdī viss mierīgs, ka apmierinājums ar dzīvi, ka neviltots dabīgs smaids un neuzspēlēta labsajūta un omulība iekšā valda. Pāris kafijas un arī ķermenis pieskaņosies kopējai sajūtai :)

Šis ir tas brīdis, kad varu no sirds un ne sev, ne citiem nemelojot, droši teikt - es mīlu dzīvi :)
Un vēl es mīlu Rīgas naktis un klusumu un drošību, un siltumu šajās naktīs.

Papildinājums 1: saruna starp diviem cilvēkiem ir visai vienkārši pārvaldāma, taču kad saruna norisinās starp trim cilvēkiem, kur katrs cenšas izteikties, pie tam tēmas plūstoši nepārtraukti mainās cita pret citu, jau ir krietni vien sarežģītāka padarīšana. Izdomājām, ka varētu uztaisīt taloniņus, sadalīt tos pa visiem vienādās daļās un izmantot taloniņu kā tiesības netraucēti runāt noteiktu laika periodu. No malas varētu izskatīties visai inčīgi :)

Papildinājums 2: Tapu nopietni izbrīnīts - ierados tai pat laikā tai pat vietā krastmalā, taču skats, ko ieraudzīju sev priekšā, ne par mata tiesu neatgādināja iepriekšējās nakts skatu. Noliekot abus skatus vienu otram līdzās, tie atšķirtos kardināli. Atlikušās nakts gaitā laiku pa laikam atmiņā uzpeldēja pa sīkumam, kas arvien skaidrāk apliecināja, ka abi šie tik dažādie skati patiešām attiecas uz vienu un to pašu vietu. Tad arī sapratu - tā nakts ne tikai likās, bet patiesi arī bija īpaša. Tai pat laikā nāca arī otra atklāsme - nav tā, ka neatceros pēdējo reizi, kad tik fantastisku (to, kas vakar tika aprakstīta) nakti būtu piedzīvojis. Tā bez šaubām bija pati fantastiskākā nakts, kāda man jebkad bijusi.

Bija vēl arī trešais papildinājums, taču, kamēr rakstīju pirmos divus, trešais pazuda. Ja atradīsies, pievienošu.

Nu re, arī trešais papildinājums atradās :)

Ikreiz, kad paskatījos uz pāri, ar kuru kopā pavadīju vakarnakti, nespēju nepasmaidīt. Tik dabīgas, pašsaprotamas skaistas mīlestības un mīļuma izpausmes gadās redzēt neiedomājami reti. Tādās situācijās nav ne kripatiņas šaubu, ka tā ir tā Mīlestība, ko vienmēr ar lielo M raksta un apjūsmo visskaistākajos, romantiskājos garadarbos. Patiess prieks par viņiem :)

Tagad man ir veseli divi tādi pāri, par ko tā priecāties - pirmais ir mūsu Cibas jaunlaulātie :) Ikreiz, pie viņiem ieciemojoties, saņemu kaudzi superpozitīvu emociju :)

Bet smieklīgi patiesībā, ja tā padomā. Divas skaistas naktis bez jebkādas paša iejaukšanās, neko būtībā nedarot, ir spējušas tikt galā ar uzdevumu, ar kuru pats nespēju tikt galā mēnešiem ilgi, aktīvi cenšoties saprast, ko un kā darīt.

Dīvaino sajūtu pilnam komplektam un apmulsumam par godu apēdu divas skrūvītes. Cienītajam svens vakar bija taisnība - miega bads ļoti labi iedarbojas uz prāta kreativitāti, taču domas sapinas pirkstos un ierauga dienas gaismu kropļotas. Steidzami jāatgriež organisms darbotiesspējīgā stāvoklī, lai pievalda savus pirkstus un nebāž domām pa kājām kā tādus dzērājus pa grāvjiem.

Current Music: The Doors - L'America

Morisons man te ausī visādas muļķības gvelž - stāsta, ka mēs ar viņu tik ļoti labi varētu būt kopā un tā. A ko, varbūt arī.
Tās divas diennaktīs nonstop nomoda rada interesantus side-effektus. Peldēšanas efekts, savdabīga humora izjūta, aktīva komunikācija ar visiem, regulārs freeze effekts domām, vēl kaut kas tur. Inčīgi :)

Vēl jo labāk būtu, ja rokas netrīcētu. Un ja es šodien tik ļoti pēc Če Gevaras onkuļa neizskatītos :)

Current Music: The Doors - We Could Be So Good Together

Cenšos saprast, kā tad nu īsti ir - man pa kreisi sēdošais subjekts ir absints, kurš, pateicoties savām austiņām, izskatās pēc Čeburaškas, vai arī beidzot citplanētieši viņu tomēr samainījuši pret īstu Čeburašku? How do we know the truth?

( a vot iepūtiet )

Current Music: The Doors - My Wild Love

Nu re, beidzot sākās tomēr. Atjēdzās organisms, ka kaut kas nav kā parasti, tagad sāka kājas ļodzināt, apļus acu priekšā zīmēt un visādi citādi par mani uzjautrināties. Galva arī tik smaga kļuvusi, ka bezmaz vai kūļājas bezjēdzīgi no viena sāna uz otru. Tīri vai aiz spīta sāk gribēties piespiest viņu vēl vienu diennakti tāpat nodzīvot. Lai zin, kurš te saimnieks, velns parāvis!!!

My wild love is crazy
She screams like a bird
She moans like a cat
When she wants to be heard

Iesprūda kaut kur galvā, netiek ārā vairs.

Miega bads uzvedināja pastulboties. Un tātad:

Poll #8038 Cilvēces būtiskākais jautājums
Open to: All, results viewable to: None

You spit or swallow?