 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) terrible_lie | |
|
|
|
|
|
|
|
" Savulaik Rihards man savā vienmēr tik sarkastiskajā tonī jautāja, ko es Dinā esmu atradis, kādēļ man viņa vajadzīga? Parasta kārtējā mazgadīgā meitenīte. Toreiz es tā arī neko neatbildēju, jo man pašam nebija īsti skaidrs, kas tieši mani pievilka viņā. Kas darīja Dinu tik neatkārtojami iekārojamu, unikālu. Tagad, kad jau tik daudz laika pagājis, es zinu atbildi - katru reizi, kad es Dinu satiku, es viņā iemīlējos no jauna. Katru reizi šķiroties, sirds žņaudzās ilgās viņu atkal pēc iespējas ātrāk satikt, atkal lūkoties viņas dzidrajās, skumjajās acīs, atkal dzirdēt viņas viegli aizsmakušo balsi, ne nieka nefiksējot no tā, ko viņa stāsta. Katru reizi, no tikšanās ar Dinu atgriežoties, iet mājās neko neredzošām acīm, neko nedzirdošām ausīm. Sēdēt stundām, akli blenžot sienā un neizmērojami stulbi smaidot. Galvā tikai Dina, Dina, Dina. Tas arī bija tas iemesls, kādēļ es tik izmisīgi gribēju būt kopā ar viņu, kādēļ biju ar mieru atdot visu par vienu vakaru ar viņu, vienu pieskārienu.
Protams, bija arii sekundārais iemesls, kādēļ Dina man likās tik valdzinoša un iekārojama (iekarojama) - viņa bija vienīgā sieviete manā mūžā, kura iekaroja mani, nevis es viņu. Atceroties visas tās neskaitāmās sievietes, kuras man skrējušas raudādamas pakaļ, man paliek kauns par to nošņurkušo, nelaimju sagrauzto, salauzto puišeli, par kādu es kļuvu, kad Dina mani atstāja. Lepnums neļāva man viņai skriet pakaļ, jo es taču biju lieliskais donžuāns, kas spēja iegūt jebkuru sievieti, taču pie velna visu lepnumu - es to darīju. Es puņķojos, histēriski lamājos, dzēru un lūdzos viņai pieņemt mani atpakaļ. Tas, protams, nenotika, jo zaudētāju vieta ir starp zaudētājiem. Un es viņu pilnībā saprotu - es viņas vietā arī nebūtu pieņēmis sevi atpakaļ.
Tāpat fakts, kas mani Dinā vienmēr ir fascinējis, ir tas, ka es viņu nekad neesmu vēlējies fiziski iegūt. Ļauties kaislīgiem skūpstiem, just viņas kailo ķermeni sev cieši klāt piespiestu, dzirdēt viņas sirdspukstus dunam sev deniņos, atdoties neprātīgiem glāstiem - jā, to visu es vēlējos un ieguvu, taču es ne reizi nevēlējos Dinu ievilkt gultā. Toreiz es par to nedomāju, es vienkārši baudīju un izjutu katru ar viņu kopā pavadīto brīdi, taču tagad, atskatoties uz šo laiku, es esmu radis skaidrojumu - tiklīdz es esmu ieguvis sievieti, es zaudēju par viņu interesi, taču Dinu es vēlējos mīlēt mūžīgi. Un, jāsaka, tas ir izdevies..." Kā vienmēr - komentāri laipni gaidīti...
Current Mood: rested
Current Music: Iļģi - Jaunmireli, dzi, nāc šurp
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
paldies, bet izskatās, ka es šito neizmantošu, atvaino :) tāpēc, ka, ja teksts ir sagriežams, tad es viņu sagriezīšu un postēšu tikai būtiskāko, bet, ja jamais nav sagriežams, tad arī nav. vot. atvaino, ja piedrazoju tavu friendžurnālu ar pārāk gariem textiem :) man, piemēram, labāk patīk lasīt 1 garu postu nekā 5 īsus, no kā atļaujos secināt, ka gaumes ir dažādas :) p.s. terrible_lie, fragments kā vienmēr jauks, tikai tava izpratne par vārdu "iekarot" ir diezgan neparasta :) ilgi domāju, līdz kaut cik sapratu, kā tu to gribēji pateikt. |
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
Previous Next 
