Kaarteejais lielais paarstraadaashanaas periods garaam. Fuuuu.
Un mani neviens neprec. Krustmaates, braalja krustmaates un maasiicas pateeva shobriideejaa sieva gjimenes sviniibaas luudz mani neseedeet pie galda stuura. Taa jau shvaki esot (ar mani, laikam). Par sadaavinaataam pukjeem 8. martaa mani tincinaaja pusstundu un, neapmierinaajushas zinjkaari, apvainojaas. Pat taksometra shoferis, kuram pagadiijos divus vakarus peec kaartas, saciija, ka man sen laiks preceeties un ka 5 minuushu laikaa uz ielas atradiishot man viiru. Manu luugumu vai nevaram pamekleet ilgaak, vinsh nesaprata. Tas nekas, es pati arii iisti nesapratu.
Kaijaam gaishzilaas debesiis atkal spiid veederi.
Es nesaprotu, ko es te daru.
Ēdnīca Fabrika uz Tērbatas ielas kotējas. Riktīgi garšīgi. Ceru, ka ilglaicīgi un ka pēc pusgada tā pati vista ananāsos negaršos pēc ceptas zeķes.
Romā kopš manas pēdējās vizītes tur nekas nebija mainījies. Vismaz ne tajos ceļos, kurus man nācās iet. A nē, meloju. Man patika viens jaunuzradies krogs-bārs-naktsklubs. Maziņš, bet feins. Pārus laiž iekšā neskaitot, bet tos, kuri pa vienam – atkarībā no situācijas iekšpusē. Lai izlīdzinātu siev/vīr īpatsvaru. :) Geju un lesbiešu pāri neskaitās. Tie ārpusē aiz stūra sadalās ‘tradicionālos’ pāros un tad pseidoapskāvienā mīlīgi smaidot iekaro naktsklubu. Un neviena brēciena par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Nu ko, darbs turpinās.
TI BACIO.
P.S. Joprojām meklēju 1-istabas dzīvokli, vēlams centrā. Esmu nenormāli forša un mēbeles nelaužu, prusakus neiedzīvoju, logu rūtis nedauzu un rēķinus maksāju laikā. Izskatīšu visus piedāvājumus.
Esmu tiktāl pārstrādājusies, ka saslimusi, un ārsts man ir piešķīris 3 brīvas nedēļas. Vismaz 3. Šodien ir otrā diena un es sajukšu prātā, jo man mājās nav ko darīt. Es nezinu kā būtu sliktāk - fiziski nobrukt strādājot vai sajukt prātā nestrādājot.
atkal esmu apzagta :) taa iet vai nu ljoti aizmaarshiigiem, neuzmaniigiem vai ljoti naiviem cilveekiem.. neatkariigi no taa vai esmu naiva vai haotiska - man nepiecieshams cits mobilais telefons uzreiz.. jaunu uz sitienu nopirkt nevaru, taadeelj varbuut kaads var piedaavaat paardoshanai man savu veco, miiljo, meereni palietoto draugu
ar cienju - tequilla
Kļūstu vecāka, gudrāka, apdomīgāka, skaistāka :P, un pats galvenais - rāmāka.
Man drīz jāizvācas no dzīvokļa. Bez jautāšanas neviens neko centrā nepiedāvā, tādēļ nāksies vien jautāt. Varbūt kādam ir kaut kas, ko man (augstākaprakstītajai būtnei) varētu piedāvāt? Thnx.
Kaimiņpāra sarunas sastāv no divām frāzēm: "Aizveries!" un "Pats aizveries!" Vīrietītis tādā rāmākā, pieklusinātā balsī, sievišķis ķērcoši un 5 reizes skaļāk. Saruna tiek uzsākta jebkurā dienakts laikā, pēc tam dzirdami nezināmas izcelmes būkšķi un vai nu sarunas atkārtojums, vai klusums līdz nākamajai sarunai.
Kāda sieviete-dieviete baltās biksēs bakstīja ar žagaru pēcpusē kamielim cerībā, ka tas viņai par prieku varētu izkustēties, vai, izcilā veiksmes gadījumā, pamanīt un apēst viņam sniegto kartupeļu čipsi. Tā teikt - kompensācijā par sabakstītu dibenu un traucētu mieru.
Izrādās, ka man patīk rudens. Bez apakšnosacījumiem. Ar dzestro gaisu rītos un sēņusmaržām iedomās, jo aiz loga aug tikai rododendri, apcirpta OZOzāle un pāris liepas. Šorīt vannā pie atvērta loga skaļi dziedot pagalmā satrūkstas baloži pažobelēs un kaimiņi piever savus logus. Viss, kas aiz loga, kļūst par manu un es ticu, ka laimes sajūta nav tikai izgulēšanās pēc pāris nedēļu nepārtraukta miega iztrūkuma. Ir labi, kad ir labi.
It kā viss ir feini, bet nekas nepatīk un neko negribās. ... :) Izņemot vienu. Bet to nevar dabūt.
Viena no darbiniecēm atnesa man no klades izrautu lapeli ar pasaku. Es nevaru iedomāties, ka es savam priekšniekam nestu savus memuārus lasīt vai iedotu linku uz cibu, piemēram, savukārt meitene nevar iedomāties, ka es nobimbājos viņas pasaku lasīdama.
Tā steidzos pie draugiem uz kuģi, ka pa ceļam gandrīz sagāzu balonus Doma laukumā. Uz kuģa nonākusi, pat īsti neapskatījos, kur esmu atnākusi. Varbūt pirms tam nevajadzēja stubnitz saitu ievērtēt. Kuģis bija tik nekāds, ka nešķita pat pārdesmit minūšu uzkavēšanās vērts. Ierosināju doties atpakaļ uz Doma laukumu, kur nolaižot balonus gandrīz nācās izbaudīt draudzenes exjūrascūkas likteni, kura (lai miers viņas pīšļiem) mira pēc gāzes saelpošanās. Salāti Kaļķu vārtos bija ekselenti, velsiešu (?) tarzānu uzvaras kliedzieni arīdzan, bruģis manām mazšpiļkām šonakt kā pīlej ūdens un visbeidzot - pilnīgs, acumirklīgs atlūziens pāris sekundes pēc grāmatas atvēršanas lasīšanai gultā. Skaistus krāsainus sapņus parasti neesmu pelnījusi, bet šonakt gāju ekspedīcijā uz Ziemeļpolu un pasakainākus augus, pļavas un ainavas leduskalnu ieplakās vēl nekad savā mūžā nebiju redzējusi - nedz nomodā esam, nedz sapņos. Ja es to spētu uzzīmēt, tad nekautrētos sevi par atdzimušu Dalī godāt. Prieku par to nesabojāja grāmatas stūra iespiedums nabas apvidū šorīt no rīta. Pret grāmatām jāizturās ar cieņu. Jiiihaaaaaaa!
- devushki, njenada kosmetiku? horoshaja, novaja, stiljnaja... nu njesmotrite tak... njeboitesj.. deistviteljno klassnaja veshtj.. ja prosta v magazine ukrala i po polcenje prodoju.. v etom magazinje, horoshij magazin vegj!!! nu, nje uhodite, posmotrite, njepozhelejete :)
Aizbraukusi uz 'sporta spēlēm' Baltkrievijā, viņa atdāvināja nosalušai Baltkrievu pārdevējai savu mīļāko jaku, pazaudēja vilnas zeķi un iešļūcenes, dabūja rājienu no direktora par to, ka viss autobuss gaida uz viņu jau 2 stundas, kamēr viņa laimīga planē pa pielijušu pļavu, neatcerējās Baltkrievijas-Lietuvas robežu, uz Lietuvas-Latvijas robežas aizdomīgi pētīja produktu iepakojumus benzīntankā (vai tiešām jau Lietuvas-Latvijas robeža?), pēcāk somā atrada pielijušas lielas apakšbikses - varbūt spora šorti (?), GalinaBlanka priekšautu un nezināmas izcelsmes diskus. Šorīt viņa apsvēra iespēju neiet uz darbu.
Es savukārt, skaitot krītošas zvaigznes lielceļa vidū ēdu vistu, pēc ilgiem laikiem apciemojot vecākus, tiku noēdināta kā kaujams sivēns, virtuvē griežot lokus novaimanājos tā, ka mamma atņēma dēli, lokus, nazi un izdzina no virtuves, ar vecajiem klasesbiedriem izbraucām ar ritenjiem un pabijām tādā iestādījumā kā "Riekstiņš", 2-reiz izpeldējos Rīgas HES, cīņā ar tēvu ieguvu pāris zilumus (mums bija bokss), mazgāju suni ar PanteneProV un trennējoties limbo dejai ar striķi saskrāpēju kaklu. Šorīt arī apsvēru iespēju neiet uz darbu.
Kāds varētu
- mani savākt, paauklēt, uzcienāt ar saldējumu un nolikt atpakaļ vietā
vai
- pagriezt laiku uz 13. augustu/pagarināt diennakti par 8 h
vai
- atļaut iet gulēt netīrām pēdām un vēl uzslavēt par to.
Šorīt biju vislaimīgākā. Nav labākas sajūtas par to, kāda ir pamosties no lietus šalkoņas aiz loga. Izskaidrot nevaru, bet vecumdienās varētu paklausīties lietū no rīta un tad laimīgi nomirt. Laikam neesmu normāla.
Vakar plika skraidīju pa istabu un ķēru lielu naktstaureni. Pirms kāpu gultā, viņš kā torpēda ietriecās lustrā un apdullis nokrita zemē. Tā kā par miegu nevarētu būt ne runas, dzirdot maza sikspārnīša izmēru naktstaureņa čabināšanos pa istabu, bija vien jāķer. Ar rokām nevarēju. Man bail, redzieties. Vispirms metu viņam virsū avīzi. Vispār jau man likās, ka es esmu veikla. bet ar to mešanu bija kā bija. Tad metu kleitu. Tad sporta jaku, līdz visa istaba bija piemētāta ar drēbēm. Pie tam pēc katra tāda metiena viņš sašutis pacēlās gaisā un tad es savukārt metos ārā no istabas. Vienā no reizēm uzmetu jaku un cenšoties viņu paņemt ar visu jaku, saspiedu un sajutu, kā viņš sapiedās. Slepkavība pirms miega. Gulēju labi.
man sākumā likās, ka joks... bet laikam jau nopietni
http://www.vezir.lv/
- čau, ko dari? man mazliet garlaicīgi..
- strādāju
- negribi saskrieties?
- vēl kādu brīdi strādāšu
________________________________________
- vēl strādā? varbūt tomēr atnāksi?
- esmu pa ceļam uz mājām.. a kur Tu esi? iekš XXXXX?
- jā
- tālu jāiet
- nav nemaz tik tālu.. varam arī sarunāt Tev kaut kur tuvāk
- aj, man jau treniņbikses kājās, citreiz
- Tu jau mājās? varbūt es paņemšu šampi un atnākšu?
- nākamnedēļ, man miegs nāk
- labi.... sarunāts, ar labu nakti
Tik daudz naudas :P un laika, rakstot pa vienam burtam sms, kaut jau no pirmās īsziņas zināju, ka nevienā citā virzienā, izņemot gultu, neskatīšos. Uzreiz vajadzēja rakstīt "nākamnedēļ, man miegs nāk".
Priecīga, medainā noskaņojumā par pabeigtiem darbiem pastaigājos mājup, pie sevis dungodama nesakarīgu trallallaa, kad mani pārtrauca pretimnākoša babuļa skaļa spļaudīšanās un krustu mešana.. aizmirsu par trallallaa un ieklausījos.. "jezuss, pliku vēderu, tfu! naba vaļā! tfu! tfu!".. tā nu tagad esmu neziņā, vai tieši mana naba bija tik TIK nebaudāma... hmm... vai nabas kā tādas vispār... ?
Navigate: (Previous 20 entries)