es vienkārši vienmēr apšaubu visu, ko es gribu/negribu. es nezinu, cik īsta ir tā sajūta. vai es tiešām gribu, vai arī tikai izdomāju, ka gribu. vai es tiešām negribu, vai arī man vienkārši ir slinkums. un tāpēc pamešana pusratā nekad nav bijusi opcija. jo, visticamāk, man ir slinkums. un tad pēkšņi man terapeits pasaka, ka drīkst tā darīt un intereses drīkst mainīties. bam! prāts uzspridzināts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man reizēm tādas šaubas ir bijušas. Un ir forši, ka terapeits pasaka, ka tā ir ok pārdomāt.Jo tādā veidā tu nepakļaujies priekšstatiem, kā vajadzētu dzīvot.

(Reply to this) (Parent)