Man līdzīgi. Vienā dienā viena lieta. Enerğijas arì pamaz un man vienkārši prasās visu lēnāk, kas neatbilst šim laikam.

(Reply to this) (Thread)

ja es ļauju visam kļūt lēnākam (kas arī bija iemesls pārvākties prom no rīgas), izrādās, ka enerģijas kļūst vēl mazāk, jo pazūd tā trakā inerce, kas līdz šim nesusi uz priekšu. un tad sākas eksistenciālā krīze, jo tu, cilvēks, sāc apšaubīt pats savas ambīcijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man gan palīdz, ka ļauju sev būt lēnai un savā tempā vismaz brīvdienās. Tā es vismaz nonācu līdz tam, ko gribu izdarìt. Kad paaugsies tā gribēšana, arī motivācija ātrāk kustēt. Protams, visu noveļu uz to, ka ilgi biju ar cilvēku, kas savas lietas nerisina vispār un pabāž zem segas...jo es tā agrāk nedarīju, ka atstāju nerisinātas lietas. Un jā fizkultūra palìdz, ir vairāk enerğijas un dzìvotgribēšanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ļoti ātri apēdu darītgribēšanu, jo nobīstos. un tad es nogurstu, jau domājot vien par visu, kas būtu jādara.
fizkultūra noteikti palīdzētu, tas gan.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mjā, es arī nogurstu jau no tā, ka padomāju, cik darāmā saraksts garš. Mēğinu sevi kaut kādos brìžos piemuļķot un uzreiz sāk darìt.

(Reply to this) (Parent)