es varu saprast visu ko. es varu saprast sociālo trauksmi, es varu saprast trauksmi uz ielas vai transportā. trauksmi, kas rodas, ziemā ejot satikt draugus un zinot, ka aizsvīdīs brilles un ka es, iespējams, stāvēšu blakus viņu galdiņam, viņus neredzot. es varu saprast bailes no lieliem notikumiem. bet es nevaru saprast šo te pilnīgo sistēmas atteikšanos visas dienas garumā. es nevaru saprast, kāpēc lai organisms pilnīgi tāpat vien baidītos no kaut kā piecas, sešas, septiņas stundas no vietas. tādēļ es gribu vainot ķermeni. gribu vainot iedzimtās asinsrites problēmas, traumētos sprandas asinsvadus un vārgo mugurkaulu. es gribu, lai tas ir kaut kas "taustāms" un saprotams, nevis "ā, nu, tā vienkārši notiek".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir jau arī tāda "ğeneralizēta trauksme", un, protams, ka tā nav "tāpat vien", bet iemesli noteikti tev labāk zināmi nekā man, pat, ja tie ir kaut kur tavā zemapziņā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau tā prātoju, ka pēc kāda laika būs jāatgriežas pie terapeita. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc tu pārtrauci iet?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es sasniedzu terapijas sākumā noteikto mērķi, un ar tādu kā padarīta darba sajūtu sapratu, ka tagad man vajag laiku, lai pierastu pie šīm izmaiņām. es zinu, ka ir vēl ļoti daudz kā, ar ko strādāt, bet šobrīd es nejūtu tādu dzenošu vajadzību pēc terapijas kā šī gada sākumā. kad noformulēsies nākamais mērķis, tad domāju atgriezties - vai nu skype formātā pie tās pašas, vai pēc viņas ieteikumiem atrast citu jaunajā pilsētā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, makes sense.

(Reply to this) (Parent)