katru reizi, kad es dalos ar lietām, ar ko es lepojos, es uzreiz jūtos slikti un man ir kauns. but it's all in our heads, baby, and we shouldn't burden other people with that. stāsti tikai!

nevar citiem uzkraut tavu sajūtu risināšanu. var viņiem uzkraut savu prieku. :) trenēties, varbūt arī kauns tad aizies prom. jo, atstājot savu kaunu citu risināšanai, tas nekad neaizies, jo mūžīgi būs "jālasa" žesti, jāanalizē darbības, jādomā, "es šitā, jo viņi tā". tas galīgi nestrādā visās dzīves jomās, bet par šo gan man šķiet, ka we have to get over ourselves.

(Reply to this) (Thread)

tad es te kā tāds dumiķis spoguļoju svešu kaunu? svešu kaunu caur savu kaunu, un tā te viss vienos spoguļos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iespējams, jā.

un es, manuprāt, tāpat stāstu gana daudz (manam kaunam liekas, ka par daudz), tā kā visa cīņa ir jāizcīna mūsu individuālajās galvās.

(Reply to this) (Parent)