108 (saules nogurdinātie) |
[31. Jul 2017|11:53] |
katrā no mums ir hipsterīgs pirmatklājēja rūgtums mirklī, kad cilvēki izbauda to, ko tu esi uzskatījis par sev unikālu pieredzi.
šogad rojālis bija pilns ar tuvākiem un tālākiem paziņām. viņi dzēra šņabi, nesa mani pa molu (jo atkal jau aizmirsu par tiem nolāpītajiem akmeņiem un nepaņēmu pastaigā līdzi apavus), uz kultūras centru gāja pa apkārtceļu, nevis teleporta shortcut-u, un tumsā apstājās uz otras puses ceļa, lai ar mums aizmuldētos par kinolietām. un es jūtu, ka viebjos. jo rodas sajūta, ka daļa - pagaidām mazākā - bija ieradušies nevis filmu un burvīgās atmosfēras dēļ, bet kā uz kārtējo abstrakto pasākumu, par kuru pēc tam pastāstīt rīgas treša biedriem. ieraudzīju šodien neilandlīgas aicinošo, sajūsminošo ierakstu, un man palika skumji. es baidos, ka ar katru gadu šī apmeklētāju daļa, par ko man gribas viebties, augs.
bet tā ir tāda dumja skaudība, ar kuru jācīnās. jo kāpēc lai man būtu žēl, ka festivāls paplašinās, piesaista jaunus interesentus un kļūst atpazīstamāks? |
|
|
Comments: |
mainoties cilvēku skaitam/sastāvam gandrīz vienmēr mainās arī pasākuma atmosfēra. fizikas likums par pieaugoša skaita ķermeņu savstarpējās mijiedarbības eksponeciālo pavairošanos vai kaut kas tamlīdzīgs
tā jau ir taisnība, jā, bet justies nīgri par to, ka kaut kas attīstās, arī šķiet kaut kā savtīgi. nav tā, ka tur tagad metīsies simtiem ļaužu - nākamgad būs par kādiem desmit vairāk, bet es te kā sarūgusi vecene par to īgņojos.
sevi šaustīt par to, ko tu nevari kontrolēt, ir bezjēdzīgi destruktīvi. sajūtas ir sajūtas. ja savtība un nīgrums jau ir, no vainas pievienošanas labāk nepaliks. pret nīgrumu var mēģināt par to domāt mazāk, spītīgi pārcilājot foršās lietas
ai nē nē, tu pārprati. pasākums bija fantastiski jauks, tas nīgrums ir viena mazmazītiņa daļiņa no visām sajūtām, un uz to es īsti nefokusējos. tikai gribējās kaut kur pasūdzēties, tas arī viss.
ā tad ok. citādi salikās, ka cilvēki tev pasākumu bojā
o, šitā es jūtos pēc nometnes, kurā nejutos tur vairs iederīga, bet reizē arī likās, ka jaunie viesi tur neiederas
vot, es klausos sajūsmas pilnus stāstus par nometni, un man nudien ir sajūta, ka jūs paši pēkšņi esat izstumti no šī pasākuma. varbūt tāpēc man arī īsti nav fomo par rojāla izvēlēšanos tā vietā.
njā, tas pasākums aug un mainās. biju cerējusi, ka arī šogad ieradīšos 2014. gada nometnē, bet oh well. pēc nometnes pamešanas piezīmēju sev: "i feel fomo even though i was there"
jā, šķiet, ka vaina tā pati - the word gets out, iekšējais klimats izmainās līdz ar cilvēku sastāvu.
un tomēr es ceru, ka nākamgad nekas ar nometni nepārklāsies un varēšu pārmaiņas pēc aizbraukt. uz visām dienām.
nuja, varbūt paveiksies, jo nākamgad būs kazino tematika, spēļu zāle 777 utt. :D
ja nebūs, es nebraukšu! :D | |