mainoties cilvēku skaitam/sastāvam gandrīz vienmēr mainās arī pasākuma atmosfēra. fizikas likums par pieaugoša skaita ķermeņu savstarpējās mijiedarbības eksponeciālo pavairošanos vai kaut kas tamlīdzīgs

(Reply to this) (Thread)

tā jau ir taisnība, jā, bet justies nīgri par to, ka kaut kas attīstās, arī šķiet kaut kā savtīgi. nav tā, ka tur tagad metīsies simtiem ļaužu - nākamgad būs par kādiem desmit vairāk, bet es te kā sarūgusi vecene par to īgņojos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sevi šaustīt par to, ko tu nevari kontrolēt, ir bezjēdzīgi destruktīvi. sajūtas ir sajūtas. ja savtība un nīgrums jau ir, no vainas pievienošanas labāk nepaliks.
pret nīgrumu var mēģināt par to domāt mazāk, spītīgi pārcilājot foršās lietas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai nē nē, tu pārprati. pasākums bija fantastiski jauks, tas nīgrums ir viena mazmazītiņa daļiņa no visām sajūtām, un uz to es īsti nefokusējos. tikai gribējās kaut kur pasūdzēties, tas arī viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā tad ok. citādi salikās, ka cilvēki tev pasākumu bojā

(Reply to this) (Parent)