94 |
[21. Maijs 2017|19:01] |
|
|
|
Comments: |
jā, vismaz par to prieks. tagad vairs arī neuzaudzēju tās sāpes līdz nelabumam, līdz paliek fiziski slikti, vienkārši raudu, kad uznāk kaut vismazākā vajadzība, un pēc tam uzreiz mazliet vieglāk.
man diemžēl tas ienāca prātā tikai dienas beigās, un šodien ārā pasēdējām tikai kādu laiciņu pēc pieciem, bet, jā, turpmāk sēdēsim parkā. es gan šodien izlikos, ka strādāju, bet teorētiski to varēju darīt arī parkā.
es arī gribētu apgūt šo prasmi.
ai, bet galu galā viss būs labi. arī mājas mūs neaprīs. | |