48 |
[11. Jan 2017|22:20] |
-sorry for being a terrible friend -you are quite shit
un es zinu, ka esmu. tā vietā, lai ietu palīgā draugiem, es sēžu mājās un vērtēju naktsmiegu augstāk par sev tuvu cilvēku dvēseles mieru. taču piecelties, saģērbties un iet ārā pēc šāda sarunas noslēguma nozīmētu ļaut sevi guilt-trippot. un palīdzība, kas balstīta uz vainas sajūtas - lai arī tādas, kas sarauj kamolu kaklā un jau otro reizi šodien sadzen asaras acīs, - nav nekāda palīdzība. vai arī ir? pusvienpadsmit vakarā, man nav spēka un vēlmes runāt ne ar vienu, bet es apsveru domu vilkt zābakus un iet ciemos. tādēļ, ka es gribu pārstāt būt draņķīgs draugs. šādas situācijas atkārtojas pārāk bieži, lai es varētu to norakstīt uz sagadīšanos.
i am just a shit friend.
gribas pazust. atkāpties. nolīst klusumā mājās, nevienu nesatikt, nevienu neredzēt, tikai skatīties filmas ar kaķi klēpī. darbs izraisa nelabumu, sociāli pasākumi arī, un vēl rīt no rīta valsti pamet viens no maniem tuvākajiem cilvēkiem. vēlos piedzerties, bet vienatnē, un tas ir tik skumjš mana prāta stāvokļa rādītājs.
papildinājums pēc desmit minūtēm: nu fuck nu, ar kādām tiesībām es drīkstu sēdēt un nekur neiet, ja mani vajag cilvēkam, kam vienmēr jāuzklausa mana pīkstēšana par to, cik viss ir slikti?! bet par spīti šim niknumam es tāpat palieku sēžam. |
|
|
Comments: |
Kāpēc nevar vnk sazvanīties? Man liekas, ka draugs, kas guilt-trippo par nevēlēšanos vēlu vakarā pirms darba dienas nākt ciemos, arī nav diez ko laba drauga paraugs.
viņš dzīvo pietiekoši tuvu, lai es varētu aiziet. un mums abiem riebjas runāt pa telefonu, vienmēr mūsu sarunās ir vienkārši mierīgs klātbūtnes klusums. pieņemu, ka tas ir tas, ko viņam vajag, bet es nespēju savākties pietiekoši, lai ietu glābt vēl kādu citu.
Tad lai atnāk pie tevis.
Pasēdēs ar kaķi klēpī, dzīvniekiem arī ir terapeitisks efekts, tā vismaz runā, un mani empīriskie novērojumi arī par to liecina :) i dunno, man vnk liekas, ka šī ir situācija, ko mierīgi var atrisināt, ja abas puses atmet lepnumu.
Tobiš, izklausās, ka jūs abi esat arī drusku dusmīgi viens uz otru, kas ir normāli, un, ja to atzīsiet, par to parunāsiet un pasmiesieties, saprotot, ka sevi izvilkt no bedres var tikai katrs pats sevi, tad nebūvēsies liekas sienas starp diviem cilvēkiem, kuriem rūp vienam par otru, bet rūp arī par sevi. Bet es arī tikai gudri diršu, ne jau nu visas manas draudzības rit vienmēr gludi.
protams, ka mēs esam drusku dusmīgi viens uz otru (un paši uz sevi arī). būt dusmīgam ir viņa aizsargreakcija, jūtoties slikti, bet es - lai cik mierīgs cilvēks arī nebūtu - vienmēr uzvelkos, kad viņš šādi uzvedas.
pazuda. noteikti aizgāja uz krogu. ceru tik, ka nesadarīs muļķības. grūti ar viņu, eh.
viss barselonas astoņu grādu siltums dodas tavā virzienā. un pēc tam vēl 15 grādi no vigo. | |