viņš dzīvo pietiekoši tuvu, lai es varētu aiziet. un mums abiem riebjas runāt pa telefonu, vienmēr mūsu sarunās ir vienkārši mierīgs klātbūtnes klusums. pieņemu, ka tas ir tas, ko viņam vajag, bet es nespēju savākties pietiekoši, lai ietu glābt vēl kādu citu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad lai atnāk pie tevis.

Pasēdēs ar kaķi klēpī, dzīvniekiem arī ir terapeitisks efekts, tā vismaz runā, un mani empīriskie novērojumi arī par to liecina :) i dunno, man vnk liekas, ka šī ir situācija, ko mierīgi var atrisināt, ja abas puses atmet lepnumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tobiš, izklausās, ka jūs abi esat arī drusku dusmīgi viens uz otru, kas ir normāli, un, ja to atzīsiet, par to parunāsiet un pasmiesieties, saprotot, ka sevi izvilkt no bedres var tikai katrs pats sevi, tad nebūvēsies liekas sienas starp diviem cilvēkiem, kuriem rūp vienam par otru, bet rūp arī par sevi. Bet es arī tikai gudri diršu, ne jau nu visas manas draudzības rit vienmēr gludi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka mēs esam drusku dusmīgi viens uz otru (un paši uz sevi arī). būt dusmīgam ir viņa aizsargreakcija, jūtoties slikti, bet es - lai cik mierīgs cilvēks arī nebūtu - vienmēr uzvelkos, kad viņš šādi uzvedas.

pazuda. noteikti aizgāja uz krogu. ceru tik, ka nesadarīs muļķības. grūti ar viņu, eh.

(Reply to this) (Parent)