6/14/19 02:09 pm - par Chernobyl
Chernobyl apskats
Pirmkārt, labā ziņa, ka Latvijas melnajā grāmatu tirgū (ibook.lv) pirmajā vietā tagad stabili ir Svetlanas Aleksijevičas "Černobiļa.Lūgšana" un vēl viena grāmata par Černobiļu. Nevis Ādolfa Hitlera "Mein kampf" vai Karīnas Račko figņa.
Lai vai kāds būtu tas seriāls, love/hate, tas ir panācis to,ka paaudzes, kas jaunākas par mani, interesējas, kas ir totalitārisms, par informācijas pieejamību huiņas gadījumā un tā tālāk. Tas ir labi. Not great, not terrible.
Es sen biju izlasījusi vairākas grāmatas par to tēmu, skapī mētājas arī latviešu likvidatora foto albums, ko kaut kad iespieda Zvaigzne ABC. Pati kādreiz biju piemērījusi gan ķīmiskos aizsargtērpus, pačamdījusi dozimetrus, patestējusi lauka rāciju (šis ir goda vārds, fun), lasījusi Soviet laika literatūru par radiāciju, līdusi teju simts Rīgas/Dpils utt tā saucamajās nuclear fallout shelters, iejūtoties pagātnes totalitārajā domāšanā, ka "kodolkarš ir neizbēgams, jo pūstošie rietumi n shit".
Līdz ar to pirms seriāla lūkošanas bija burvīgs ieskats tajā radiācijas padarīšanā.
Tātad...
Lietas, ko man gribējās seriālā redzēt:
1)Posttraumatiskais stress. No Zonas evakuētajiem ļaudīm vēlāk dzīvē radās problēmas straujās vides maiņas dēļ. Pat Slavutičas iedzīvotāju dzīvē. Alkoholisms, ieciklēšanās uz pagātni u.t.t. To var lasīt Svetlanas Aleksijevičas grāmatā un redzēt atainotu filmā par Černobiļu "La Terre outragee"(2011)
2)Noslēdzošās paraugprāvas sērijas vietā gribējās tādu kā aftermath - problēmas, kas radās plašākā spektrā, it īpaši sociālajā. Daļa likvidatoru kļuva par invalīdiem ar zaudētām darba spējām un tie taisīja protestus 90tajos gados (Latvijas nac.vēst. muzejā ir fočenes), sakarā ar niecīgajām invaliditātes pensijām. Kas notika ar ģimenēm, kur pēkšņi vīrietis kļuvis par darbnespējīgu invalīdu? Tas netika parādīts, norādīts, protams bija un nojaušams, bet tur pēcāk skaidrs, ka dzīves salauztas un visi nevarēja būt kā Valdis Zatlers, kurš dzīves laikā paspēja kļūt par prezidentu.
Vai nez, nabadzīgi ļaudis, kas pēcāk devās uz Zonu marodierisma nolūkos, riskējot ar savu un citu cilvēku veselību, pārdodot melnajā tirgū "netīras" lietas vai tās ģimenes, kas uz laiku iedzīvojās Zonas pamestajās mājās (bij dažās doķenēs pieminēts).
Seriāls bija ar šoka elementiem, bez tiem nevarēja iztikt, jo... hmm, ē, kaut kas tāds notiek reti un ja notiek, sekas ir pamatīgas un ļoti, ļoti dārgas (pat augsti attīstītām valstīm, kā Japānai, tas ir dārgi).
Es domāju, ka tas piemineklis, kas ir uzstādīts pie Stradiņa slimnīcas ar tekstu
"BAISS ATGĀDINĀJUMS CILVĒCEI" ļoti makes sense. Tāpēc, ka Černobiļas scenārija atkārtošanās ir iespējama arī pavisam citos veidos - jā, tehnogēna katastrofa ir pilnībā iespējama no sasodītas zemestrīces un no tā izrietoša cunami, who would have think of this...
Par laimi, cilvēce nav nonākusi pie radikāliem kariem, kur cenšas ieņemt/iznīcināt atomelektrostacijas vai kodolatkritumu glabātavas - PAGAIDĀM...
Ok, tagad par to, par ko daudzi piekasījās:
Viss baigi tumšās krāsās, nolupis un vissirslikti (skatoties uz ekrānu gribas vien kliegt "Nēēēēē, ko tu dariiii!") . Hmm, nu tā seriāla autoru komanda tā gribēja, tādas krāsas uzlikt. Efektam. :) Protams, tagadējie 60+gadīgie,nekad neatzīs vienkāršas psihologu patiesības, ka jaunībā viss atmiņās šķiet skaists, košs, labs, svēts. Nu no tās sērijas, ka "MANOS LAIKOS.......A TAGAD...". Ai, pajāt. Nozombētas komunistu saskalotas grīdaslupatas paliek grīdas lupatas, kas nesaprot, ka krāsu filtrs tikpat labi varēja būt ļoti košs un saturēts priecīgās krāsās, ja vien kāds no seriāla veidotājiem tā būtu gribējis izdarīt, nevis speciāli tumšās krāsas taisīt, lai notašķītu melnu visu komunismu. Tas nemainītu to, ka TUR, Černobiļā notikušais bija šausmīgs.
!
Brīnišķīgs ieguvums no seriāla ir memes. Jā, jā, memes! Pat ja stulbas, bet tās panāk to, ka vairāk cilvēku to seriālu grib redzēt un saprast, par ko tā meme ir. Skatīt 9gag.com vai kur citur (meklētājā ierakstot Chernobyl vai roentgen, Dyatlov vai ko taml.) Jā, cilvēki ir drusku muļķīgi/neētiski, bet ja tas palīdz iedziļināties kādā tēmā, kāpēc gan ne. Tas šobrīd ir universāls informācijas pasniegšanas veids asprātīgā veidā.
!
Kopumā:
Seriāls tiešām ir labs, pat ja viss skaidrs, kas tur notiek un kāpēc. Jo seriāls ir baiss atgādinājums cilvēcei. Totalitārisms jau ir pieklauvējis pie dažādu Eiropas valstu durvīm un ieaicināts iekšā. Baltkrievijā būvē bēdīgi slaveno Astravjecas AES (Astravets NPP) , ko dāsni finansē Krievija. Kas it kā būtu sīkums, ja vien tā nebūtu kārtējā divu totalitāru valstiņu spēle, kuras dēļ cieš tas, kam vajadzētu būt prioritātei nr. 1 - drošība un caurspīdīgs būvniecības process, kurš tāds diemžēl nav. Astravjeca ar korupcijas un negadījumiem apvīta, ar slepenības zīmogu, godīgi sakot, Lietuvas ārlietu ministrija necepas par pliku velti. Protams, nevar tā viennozīmīgi teikt, ka par Astravjecas AES nākotne ir predestinēta sliktam scenārijam, tikpat labi NĀKOŠĀ var būt kādā no attīstītajām, demokrātiskajām valstīm (piemēram, Beļģija vai Francija).
Starp Černobiļu un Fukušimu bija 25 gadu starpība. Starp Černobiļu un Three Mile Island avāriju bija nieka 7 gadu starpība. Viss ir relatīvs. Mazākas lietas notiek ik pa laikam. Vienmēr viss var būt citādi.
Par vienu no seriāla aspektiem, informācijas ierobežošanu (cut the phone lines...contain the spread of misinformation), tas diemžēl ir ļoti aktuāls mūsdienās. Kaut vai Donbass. Tur joprojām krīt cilvēki abās pusēs, bet Krievija ni-un-ni mēs tur nekarojam, bet "kaut kādi" algotņi... phe. Babuškas Krievijas vai Donbasa kapos nenoslēpt, kas tur tagad raud par dēliem, mazdēliem, znotiem un tā tālāk. Damage is done, kaut kad jau būs pamatīgākas sekas tam visam. Cut the phone lines mūsdienās nedarbojas.
Vai vērts redzēt?
Jā, jā un vēlreiz - jā!
Kaut vai vienu sēriju no visām piecām, pēc patikas izvēloties jebkuru.
P.S.
Par Černobiļu apzinātā vecumā uzzināju vien 2006.gadā, kad no Lauku avīzes izgriezu katastrofas gadadienas ierakstu, kas saturēja arī pāris rindkopas par jauna sarkofāga steidzamu nepieciešamību. Vēlākos gados lēnām noskaidroju, kādas sekas videi nodarīja kodolraķešu bāzes, bezjēdzīgi izšķiesta aukstā kara nauda un tā tālāk. Laikam jā, iedziļināšanās tēmā maina skatījumu uz cilvēci. Ka tās rokās jau teju 100 gadus eksistē nāvējoši izgudrojumi, tikai brīnumainā kārtā kaut kur nostrādā common sense, kas palīdz planētu vēl atstāt apdzīvojamu.
