Par Tekstiem - Jack Arnold: The Mouse That Roared

Link:	(Link)
Time:	01:01

Piekrītu par nošķīrumu.
Esošās sistēmas ietvaros valsts vara ir galvenais politiskais resurss (valstij ir plaši atzītas tiesības savā teritorijā lietot vardarbību, lai nodrošinātu "likuma varu", starptautiskie likumi un principi ir ar mazāku autoritāti).
Tātad, ja politiķis kaut ko vēlas sasniegt un ieviest praksē, viņam (es zinu, es vienkāršoju) a) jāiegūst valsts vara; b) jāizmanto vājāki mehānismi; c) jāizmaina sistēma. A ir visvienkāršākais, tādēļ, izslēdzot no vienādojuma visu pārējo, "racionāli" būtu tiekties pēc valsts varas.
Un, kad politiķim ir valsts vara, viņa interesēs lielākoties būs tās izmantošana un uzturēšana; t.i. valsts īstermiņa interešu novietošana virs universālām ilgtermiņa problēmām. Atkal jau "racionāli".
Bet, jā, tiklīdz iekļaujam vienādojumā ētikas principus un ilgtermiņa mērķus, kategorijas izmainās dramatiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paredzams

Link:	(Link)
Time:	01:37

Piekrītu pēdējam teikumam.

Man vispār pagaidām ir pietiekami stipras negatīvas emocijas attiecībā pret tādu 'vienkāršākais=racionālākais' vai statistisku spēļu teorijas pieeju cilvēku psiholoģijai. Tas, iespējams, ir tāpēc, ka pārāk maz esmu interesējies par to, bet šobrīd man tas izskatās pēc sliktu lēmumu matemātiskas izskaidrošanas un tāpēc arī 'atmazgāšanas' (ja cilvēku reakcija ir 'ā, tas ir racionāli? tad jau nevar viņu vainot'). Tas kaut kā izslēdz komunikāciju starp cilvēkiem, jo padara katru indivīdu par savtīgu skaitļošanas robotu (kas, es nenoliedzu, ka mēs zināmā mērā arī esam).

Bet tās ir tikai manas emocijas. Ja tas, ko esmu uzrakstījis, neveido neko sakarīgu, tad atbildi vari arī aizvietot ar kādas literatūras ieteikšanu, lai padarītu man šo tēmu skaidrāku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Februāris 2., 2010

Comments: